“Latvenergo” lietā par kukuļdošanu notiesātais konsultants Livanovičs cieši sadarbojies ar Liepnieku

To Liepnieks šonedēļ atklāja “Latvenergo” lietas tiesas sēdē, kur tika pratināts kā liecinieks. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēsta, ka Liepnieka vārds figurēja arī senāk Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) izbeigtā lietas sadaļā par Rīgas TEC-1 rekonstrukciju: viņa sabiedrisko attiecību firmai bija līgums ar šī “Latvenergo” iepirkuma uzvarētāju – koncernu “Alstom”.

Tā dēvēto “Latvenergo” pamatprocesu par iespējamo kukuļošanu TEC-2 rekonstrukcijas iepirkumos pirmās instances tiesa skata jau trešo gadu. “Latvenergo” bijušajam prezidentam Kārlim Miķelsonam un kādreizējam Elektrostaciju rekonstrukciju projektu grupas direktoram Ērikam Priedniekam līdzās uz apsūdzēto sola jau gadu nesēž bijušais viceprezidents Aigars Meļko. Viņš lietā piedalās attālināti no cietuma, kur izcieš sodu par kukuļņemšanu saistībā ar Pļaviņu HES epizodi. Kopā ar Meļko šajā sadaļā jau notiesāts ir arī kukuļdevējs – konsultants Andrejs Livanovičs.

“Latvenergo” pamatlietā Livanovičs apsūdzēts par kukuļdošanu un naudas atmazgāšanu organizētā grupā. Par sadarbību ar šo biznesa konsultantu šonedēļ tiesā tika iztaujāts sabiedrisko attiecību speciālists, kādreizējais premjera Aigara Kalvīša (TP) biroja vadītājs Jurģis Liepnieks. “Ar Livanoviča kungu mēs esam sadarbojušies daudz to gadu garumā. Pie tam visādos veidos – gan tādos, ka es esmu konsultējis viņa pārstāvētos uzņēmumus, gan arī pat otrādāk, ka man ir bijuši, es atceros, tur ar vēja ģeneratoriem kaut kādiem vai kaut kas tur kaut kādi klienti, kur es esmu lūdzis Livanoviča kunga palīdzību. Respektīvi, mums ir bijusi sadarbība, bet nu tā pa gadiem es tagad neizstāstīšu,” tiesā liecināja Liepnieks.

Liepnieka sadarbība ar Livanoviču tika fiksēta arī KNAB pirms četriem gadiem izbeigtajā “Latvenergo” lietas sadaļā, par kuru līdz šim publiski nebija zināms. Tajā tika vētīti vēl senāki notikumi nekā tiesā nonākušajās lietās – par periodu no 2002.gada sākuma līdz 2005.gada beigām. Par iespējamo kukuļošanu saistībā ar Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas pirmās kārtas iepirkuma konkursiem aizdomās tika turēti Miķelsons, Livanovičs un toreizējais starptautiskā enerģētikas koncerna “Alstom Holding” viceprezidents Svens Karlins.

2003.gadā, kad notika TEC-1 rekonstrukcijas konkursa pretendentu vērtēšana, Livanovičs bija “Alstom Holding” pārstāvis Baltijas valstīs. Anonimizētajā lēmumā par lietas izbeigšanu aprakstīts kāds acīmredzot “Alstom” apmaksāts konsultāciju līgums, kurš noslēgts ar kādas personas L. uzņēmumu. Lēmumā minēts, ka 2004.gada beigās persona L. kļuva par Ministru prezidenta biroja vadītāju un tika atbrīvots no uzņēmuma valdes locekļa un rīkotājdirektora amata, ko pārņēma viņa sieva. “de facto” pārliecinājās, ka runa ir par Liepnieka uzņēmumu SIA “Lieta N”.

No KNAB lēmuma izriet, ka 2003.gada 3.septembrī, atsaucoties uz līgumu par konsultāciju sniegšanu, Liepnieks kā “Lieta N” rīkotājdirektors parakstīja pirmo rēķinu “Alstom” par 205 tūkstošiem eiro. Pēc tam, kad šī summa nonāca “Lieta N” kontā, daļa no tās – 100 tūkstoši eiro tika pārskaitīta Livanoviča uzņēmumam. Izmeklēšanas laikā KNAB atrada pakalpojuma līguma projektu, kurā Liepnieka firma bija klients, Livanoviča uzņēmums – pakalpojumu sniedzējs, bet līguma priekšmets – konsultēšana “par rūpniecisko iekārtu tirgus attīstības dinamiku”.

Pēc liecināšanas tiesā Liepnieks uz “de facto” jautājumu par viņa sniegtajām sabiedrisko attiecību vai tamlīdzīgām konsultācijām saistībā ar “Latvenergo” TEC iepirkumiem norādīja: “Nu tātad, tie līgumi, kas man [tiesā] tika uzrādīti, neparakstīti kaut kādi nesaprotami līgumi no nepazīstamiem uzņēmumiem – es par to neko nevaru komentēt.” Vaicāts par parakstītiem līgumiem, Liepnieks attrauca: “Es nezinu... Nav nekā tāda!” Šīs intervijas laikā “de facto” gan vēl nebija zināms par Liepnieka saistību ar “Alstom”, ko Šveices prokuratūra vēlāk sodīja par kukuļošanu vairākās valstīs, arī Latvijā.

Vēlāk Liepnieks “de facto” rakstiski skaidroja, ka tajos gados sabiedrisko attiecību aģentūrai 250 tūkstoši eiro gadā no viena klienta bijusi normāla summa. “Nebija nekādu starpnieku – man ir klients, es nodrošinu un piesaistu visu, kas nepieciešams,” to, ka bijis vien buferis starp Livanoviču un “Alstom”, noraida Liepnieks. Laikā, kad kļuva par premjera Kalvīša biroja vadītāju, viņš no SIA “Lieta N” aizgāja, turklāt tobrīd līgumu jau pilnībā bija pārņēmis pats Livanovičs. “Acīmredzot nebija PR vairs tik svarīgs, neatceros tos apstākļus vairs,” apgalvo Liepnieks.

Tiesas zālē Liepnieks tika pratināts jau par notikumiem ap TEC-2 otro kārtu 2010.gadā. Piemēram, par ārzonas kompānijai “Faust Alpha Management Limited” Igaunijas bankā atvērtu kontu, kura lietotāja tiesības bija piešķirtas Liepniekam. Tiesā Liepniekam tika uzrādīta viņa pases kopija, kas tika izmantota konta atvēršanai, bet apstākļus, kā tas varēja notikt, Liepnieks neatcerējās.

Valsts apsūdzības uzturētāja, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena “de facto” paskaidroja, ka Liepnieka pratināšana saistīta ar sadaļu par kukuļu naudas atmazgāšanu. No lietā esošajiem pierādījumiem noprotams, ka ārzonu kompānijas “Faust Alpha Management Ltd” un “Media Focus Ltd”, saistību ar kurām Liepnieks tiesā noliedza, bija iecerētas kā Livanovičam piederošā Kipras uzņēmuma “Limmarine” konsultanti. Par to liecina neparakstīti līgumu projekti. Plāns gan neīstenojās – iespējams, tāpēc, ka tika aizturēti Miķelsons, Meļko un Livanovičs.

“Abi divi uzņēmumi, ar kuriem 2010.gadā bija sagatavoti šie konsultāciju līgumi ar “Limmarine” - šie ofšoru uzņēmumi būtu konsultējuši “Limmarine” par miljonu. Savukārt arī tie rēķini, kas jau bija izrakstīti, bija identiski. Abi divi aptuveni 77 tūkstoši eiro – pilnīgi identiska summa, lai gan konsultāciju sniedzēji it kā pēc papīriem bija dažādi. Bet tā ir tāda noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas specifika, vismaz šajā procesā es to novēroju,” stāsta prokurore Jirgena.

Prokurore apstiprina, ka izmeklēšanā KNAB pētīja arī virzienu par “Latvenergo” kukuļu daļas nonākšanu pie politiķiem, taču apstiprinājumu tam iegūt neizdevās. Arī Liepnieks “de facto” apgalvo, ka neko par maksājumiem politiķiem nezinot: “Nu, cik es saprotu, lietā nav nekādas informācijas, ka būtu kāda politiķu iesaiste.”