Meroni “atvieglots” par atcelšanu no mantas glabāšanas Lemberga lietā

Taču advokāts no Šveices Rūdolfs Meroni, kurš šo mantu pieskatījis nu jau padsmit gadus, nesteidzas to atdot. Tā vietā viņš uzdevis valsts iestādēm virkni jautājumu, šovakar ziņo LTV raidījums “de facto”.

2007.gadā, kad Lembergu aizturēja korupcijas lietā, prokuratūra arestēja politiķim, iespējams, slēpti piederošo mantu.

Saraksts ietver vairāk nekā 30 ārzemju kompānijas, kurās Lembergs, prokuroru ieskatā, ir īpašnieks vai patiesais labuma guvējs. Daudzām no šīm kompānijām pieder Ventspils ostā strādājoši uzņēmumi, kuri ik gadu apgroza desmitiem miljonu eiro.

Arestēto mantu uzticēja glabāt Meroni, advokātam no Šveices. Viņš šo kompāniju tīklu bija radījis, viņš ilgus gadus palīdzēja tajā slēpt Ventspils mēru, bet tad izlēma liecināt pret viņu.

Tagad pret pašu Meroni Valsts policijā notiek izmeklēšanas par arestētās mantas izšķērdēšanu un piesavināšanos. “Ventbunkera” auditori, piemēram, nav spējuši sadzīt pēdas miljoniem eiro. Jautājumus rada arī tas, par kādu naudu Meroni nodrošinājis luksusa dzīvesveidu.

“Tur nav nekā nelegāla,” taujāts par izmeklēšanu, raidījumam “de facto” raksta Meroni un atklāj, ka ostas uzņēmumiem policija ir prasījusi tūkstošiem lappušu dažādu dokumentu. Viņš ir pārliecināts, ka “lietu finansē Lembergs, lai mākslīgi radītu nepatikšanas,” un prognozē, ka izmeklēšana “beigsies, ja Lembergs dosies uz cietumu”. Meroni arī apgalvo, ka policija ar viņu izmeklēšanas sakarā nekad nav sazinājusies.

Sāktās izmeklēšanas dēļ vasaras beigās Rīgas apgabaltiesa, kas skata Lemberga lietu, nolēma Meroni atcelt no mantas glabāšanas. No tiesas lēmuma izriet, ka Meroni ir persona, pret kuru sākts kriminālprocess.

Arestētās mantas pārņemšanu no Meroni tiesa uzticēja Iekšlietu ministrijas iestādei - Nodrošinājuma valsts aģentūrai. Iestāde “de facto” neslēpa, ka šī ir unikāla situācija. Aģentūra specializējas konfiscētu priekšmetu, piemēram, nelegāla alkohola un cigarešu uzglabāšanā un iznīcināšanā.

Divas dienas pēc tiesas lēmuma aģentūra nosūtīja Meroni vēstuli, kurā lūdza nekavējoties informēt, kā manta tikusi glabāta līdz šim, kā arī pavēstīt par laiku un kārtību, kādā mantu atdos.

No Meroni pienākusi atbildes vēstule, kuru nevar saukt par ļoti pretimnākošu. Kāds “de facto” avots, kuram ir zināms tās saturs, sacīja, ka Meroni nav tiešiem vārdiem pateicis, ka nesadarbosies, taču norādījis uz vairākām nepilnībām, piemēram, to, ka neesot skaidri pateikts, kas, kur, kad jānodod.

Gan Nodrošinājuma valsts aģentūra, gan Iekšlietu ministrija, kuras pakļautībā iestāde atrodas, atteica raidījumam sniegt informāciju par Meroni nostāju un progresu mantas pārņemšanā.

Šveicietis pats “de facto” informēja, ka tiesa un aģentūra ar viņu sazinājušās, neatbilstoši starptautiskās juridiskās palīdzības kārtībai, tomēr viņš atbildējis un “laipni palūdzis” sniegt skaidrojumu vairākām problēmām.

“Pārsvarā tika arestētas patiesā labuma guvēja tiesības, kas nav nekas taustāms. Es nevaru neko atdot, jo man nekas netika iedots. Mani lūdza būt par mantas glabātāju, es to darīju. Arestētie aktīvi neizkustējās. Arestētās daļas legāli pieder dažādām ārzemju kompānijām, nevis man, un aktīvi palika pie šīm kompānijām,” LTV raidījumam raksta Meroni.

Nodrošinājuma valsts aģentūra Meroni atbildi nosūtīja izvērtēt tiesai. Lemberga lietas tiesnese Irīna Jansone īsā komentārā raidījumam “de facto” pauda, ka “aģentūrai būtu jāpilda tiesas lēmums un pašai jābūt gatavai problēmu risinājumam, taču realitāte ir cita - aģentūra visus risinājumus gaida no tiesas.” Plašāk tiesa Lemberga kriminālprocesā arestētās mantas pārņemšanu nekomentēja.

Izskatās, ka mantas atgūšana no Meroni būs ilga un nogurdinoša. Visu sarežģī fakts, ka arestētas nav Latvijas kompāniju akcijas, bet ārzemēs reģistrētas patiesā labuma guvēja tiesības.

Bijušais prokurors Andis Mežsargs, kurš 2007.gadā uzlika arestu Lemberga mantai, to skaidro šādi: “Apsūdzētās personas, slēpjot savu dalību ārvalstu uzņēmumos, vairumā gadījumu izmantoja ārvalstu jurisdikcijās pieļaujamos un iespējamos īpašuma tiesību deklarēšanas veidus jeb “slēpās aiz trijām sienām”. Tāpēc atsevišķos gadījumos nācās arestēt apsūdzēto patiesā labuma guvēja tiesības.”

Uz jautājumu, kādēļ arestētās mantas pārvaldīšanu uzticējis tieši Meroni, bijušais prokurors atbild, ka Ventspils tranzīta biznesa uzņēmēji faktiski paši šādu statusu šveicietim bija piešķīruši jau ilgi pirms izmeklēšanas sākšanas.

Pat ja Lemberga lietā arestētās mantas pārņemšana būs sekmīga, toni daudzos Ventspils ostas uzņēmumos vienalga noteiks Meroni. Piemēram, “Ventbunkerā” Meroni ne vien pārvalda iespējamo Lemberga mantu, bet ļoti ticami, ka jau vairākus gadus tikai viņš kontrolē uzņēmumā notiekošo. No dažādiem dokumentiem, tajā skaitā noplūdušiem e-pastiem, izriet, ka Meroni varētu būt izmantojis paša “Ventbunkera” naudu, ko likums neļauj, lai izpirktu citus akcionārus, kuru vietā kā īpašniece tagad stājusies Meroni uzticības persona austriete Urzula Haranda.

Meroni “de facto” apliecina, ka atsevišķi akcionāri tika izpirkti, bet noliedz, ka to darījis viņš un ka pārkāpts likums. Viņš apgalvo, ka pašlaik pārstāv vairākumu akcionāru.

“Es īsti nesaprotu iemeslu mani atcelt no mantas glabāšanas (..) Bet patiesībā jūtos atvieglots. Tas bija slogs un padarīja sarežģītu stratēģisku lēmumu pieņemšanu par terminālu attīstību. Lai gan Lembergam pieder tikai mazākā daļa vairumā kompāniju, man likās, ka man vienmēr jālūdz atļauja tiesai, lai pieņemtu svarīgus lēmumus. Akcionāri, ko es pārstāvu kā vairākumu, tagad var pieņemt lēmumus. Tā ir labāk,” raksta Meroni.

Tas, kas policijai būtu jānoskaidro, vai pats Meroni vai arī akcionāri, kurus viņš, kā saka, pārstāv, ir likumīgā ceļā ieguvuši vairākumu daudzos Ventspils ostas uzņēmumos, un vai tas nav noticis, izšķērdējot to naudu, kas potenciāli pienāktos valstij, ja Lembergu atzītu par vainīgu. Policija izmeklēšanas interesēs nekādu informāciju nesniedz.