Biedrībā norāda, ka šāds regulējums ir pretrunā ar sociālās apdrošināšanas būtību un tas ir arī sociālajiem dienestiem un sociālā darba profesijai neatbilstošs uzdevums, kas degradē profesiju, pārvēršot sociālos dienestus un sociālā darba speciālistus no atbalsta sniedzējiem par represīvu kontroles iestādi.
Tāpat arī sociālie darbinieki norāda, ka šādu ieceri būtu praktiski neiespējami īstenot, jo
tas dramatiski palielinās cilvēku skaitu, kuri būs spiesti vērsties sociālajos dienestos, bet valstī jau tagad katastrofāli trūkst sociālā darba speciālistu,
kuri jau šobrīd strādā ar pārmērīgi lielu klientu skaitu, sniedzot sociālo atbalstu cilvēkiem, kuri paši nespēj sev palīdzēt, - cilvēkiem ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem, bāreņiem, vecāka gadu gājuma cilvēkiem u. c.
Plānotā nodokļu nomaksas kontroles funkcija liks pārkāpt gan sociālā darba profesijas ētiskās, gan profesionālās robežas, jo ir pretrunā ar cilvēka cieņas un pašnoteikšanās principu, pilnībā sagraujot sociālā darbinieka profesionālo integritāti, uzskata biedrība.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Sociālo darbinieku biedrība norāda uz labklājības ministres un Labklājības ministrijas augstākās vadības nekompetenci, rīcības pretrunīgumu ar sociālā darba pamatprincipiem, sociālā dienesta būtību un, iespējams, pat ieceres prettiesiskumu, tāpēc LM vadība ir zaudējusi sociālā darba speciālistu, t.sk. sociālo darbinieku uzticību.
Biedrība arī atzīmē, ka šī nav pirmā reize, kad labklājības ministre un Labklājības ministrija sagatavo ar nozares speciālistiem neizdiskutētus un nozares speciālistu neatbalstītus priekšlikumus. Tādi ir arī valsts asistenta pakalpojums, Deinstitucionalizācijas projekts, plānotā bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reforma un citi jautājumi.