Florida, 2000. gads: kā tiesa izšķīra ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu (1)

537 balsis Floridas štatā, kur pavisam nobalsoja seši miljoni cilvēku - tieši tik maz vajadzēja, lai 2000.gada ASV vēlēšanās par prezidentu kļūtu Džordžs Bušs, nevis viņa pretinieks Als Gors. Ņemot vērā niecīgo balsu starpību, nozīmīgi kļuva netipiski faktori, piemēram, līdz galam neizsisti caurumi balsošanas izrakstos. Telekanāla HBO dokumentālā filma "537 Votes" ("537 balsis") norāda uz to, kā sešgadīga kubiešu zēna traģiskais stāsts, kuram ar vēlēšanām nebija nekāda sakara, uzjundīja politiskās kaislības Maiami-Deidas apgabala kubiešu izcelsmes amerikāņu kopienā, novedot pie atriebības balsojuma pret Goru.

Raugoties uz Trampa kampaņas ierosinātajām tiesvedībām trijos štatos (Pensilvānijā, Mičiganā un Džordžijā), kur norisinās vissīvākā cīņa, un abu kandidātu izziņoto līdzekļu vākšanu juridiskajai kaujai, prātā nāk 2000.gada notikumi. 

Kas 2000.gadā notika Floridā?

2000.gada 7.novembra vēlēšanās par prezidenta krēslu sacentās republikāņu kandidāts Džordžs Bušs un demokrātu kandidāts Als Gors. ASV vēlēšanu uzvarētāju nosaka elektoru kolēģija, un par uzvarētāju kļūst tas, kurš saņem vismaz 270 elektoru balsis.

Florida ir viens no nozīmīgākajiem un visvairāk apdzīvotajiem ASV štatiem, tāpēc tam ir daudz elektoru balsu un potenciāls ietekmēt vēlēšanu iznākumu. 2000.gadā Floridai bija 25 elektoru balsis, bet šogad - 29. Pat tad, ja uzvara Floridas štatā tiek gūta ar niecīgu balsu pārsvaru, uzvarētājs saņem visas elektoru balsis. Šāda sistēma darbojas visos ASV štatos, izņemot divus - Menu un Nebrasku.

2000.gada vēlēšanu naktī uzvarētājs netika nosaukts, jo Floridā, Ņūmeksikā un Oregonā abu kandidātu provizoriskie rezultāti, turpinoties balsu skaitīšanai, bija pārāk līdzīgi, lai ar pārliecību varētu nosaukt uzvarētāju.

Turpmākajās dienās Gors uzvarēja Ņūmeksikā un Oregonā, taču cīņa par Floridu ilga vairāk nekā mēnesi.

Kad vēlēšanu iecirkņi aizver durvis un notiek balsu skaitīšana, lielākie mediji izziņo rezultātu prognozes. Tās balstītas uz iecirkņu izziņotajiem provizoriskajiem rezultātiem, kā arī vēlētāju aptaujām un citu informāciju, piemēram, vēsturiskajām balsošanas tendencēm attiecīgajā vēlēšanu apgabalā. Prognozes tiek publicētas pirms visu balsu saskaitīšanas.

2000.gadā Buša un Gora rezultāti Floridā bija tik līdzīgi, ka prognozes nebija precīzas. Vēlēšanu naktī televīzijas kanāli par uzvarētāju Floridā vispirms pasludināja Goru, pēc tam Bušu, bet vēlāk prognozi atsauca pavisam. Gors jau bija atzinis piekāpšanos Bušam, ko pēc tam atsauca.

Tas nākotnes politiķiem deva mācību - nekad pāragri neatzīsti savu sakāvi.

Nākamajās 36 dienās amerikāņi uzzināja, ka Gors vēlēšanās saņēmis par 543 895 iedzīvotāju balsīm vairāk nekā Bušs. Taču vēlēšanu iznākumu nosaka nevis iedzīvotāju nodoto balsu kopskaits, bet gan elektoru kolēģija, tāpēc cīņa par uzvaru izšķirošajos štatos ir tik svarīga.

Politiski nokaitētajā periodā starp vēlēšanām un uzvarētāja paziņošanu izskanēja apsūdzības krāpšanā un mēģinājumos ierobežot noteiktas vēlētāju grupas un prasības pēc balsu pārskaitīšanas, kā arī tika ierosinātas tiesvedības. Abas puses tika turētas aizdomās par interešu konfliktu. Tolaik Floridas gubernators bija Buša brālis Džebs Bušs, bet štata sekretāre - Buša Floridas kampaņas līdzpriekšsēdētāja Ketrina Herisa. Savukārt štata ģenerālsekretārs Bobs Batervērts vadīja Gora kampaņu.

Balsu skaitīšana

Šajā laikā amerikāņi arī līdz sīkumiem iepazina balsu skaitīšanas nianses. Tā kā balsu starpība bija ļoti neliela, štata likumdošana pieprasīja balsu pārskaitīšanu. Vēlēšanu amatpersonas veica elektronisku balsu pārskaitīšanu, izmantojot tās pašas balsu skaitīšanas mašīnas, kas tika izmantotas vēlēšanu laikā. Taču Gors pieprasīja vairākos vēlēšanu apgabalos balsis pārskaitīt manuāli.

"Bija daudz kašķu par to, kad, kā un vai vispār veikt manuālo pārskaitīšanu," norādīts Kalifornijas Universitātes jurisprudences un politikas zinātnes profesora Rika Heizena grāmatā "The Voting Wars: From Florida 2000 to the Next Election Meltdown" ("Balsošanas kari: no Floridas 2000.gadā līdz nākamajai vēlēšanu katastrofai"). "Viens advokātu birojs vien bija uzņēmies 40 ar vēlēšanām saistītas tiesvedības, pārstāvot Floridas štata sekretāru."

Vairākos Floridas apgabalos tika izmantoti tā dēvētie tauriņa biļeteni - tie atgādināja atvērtu grāmatu, kam abās lapās bija sarakstīti kandidātu vārdi, bet pa vidu izvietota rinda ar kvadrātveida caurumiem. Vēlētājam ar adatiņu bija jābaksta caurumā, kas atbilst viņa izvēlētā kandidāta vārdam. Tā kā ASV vēlēšanās bez diviem galvenajiem kandidātiem sacenšas arī citi, mazāk populāri politiķi, pastāvēja aizdomas, ka kāda daļa Gora atbalstītāju varētu būt kļūdas pēc atdevuši balsi par Reformu partijas kandidātu Patu Bakanenu, jo kandidātu vārdi un biļetena bija novietoti ar zināmu nobīdi no atbilstošā kvadrāta.

Šai sistēmai bija kāda vēl nozīmīgāka problēma. Nodotās balsis kā izbakstīti kvadrātiņi "krājās" uz speciālām papīra lapām. Ievadot šīs lapas balsu skaitīšanas mašīnās, tika saskaitītas vēlēšanās nodotās balsis.

Problēma slēpās apstāklī, ka daļa kvadrātiņu nebija līdz galam izbakstīti. Piemēram, kādam bija tikai viens vai varbūt trīs stūri. Biļetenu skaitītājiem bija jāizdomā, ko ar šādām balsīm darīt. "Vai tā skaitās derīga balss, ja ir zināms pamats domāt, ka vēlētājs mēģināja nobalsot? Vai ieskaitīt tikai tās balsis, kur izbakstīti trīs vai visi četri stūri? Kaut kas pa vidu? Nebija izstrādāti noteikti standarti, kas spēlēja lielu lomu [tiesvedībā] "Bušs pret Goru"," portālam "History" norāda Klērmontas Makennas koledžas publiskās pārvaldes profesors Endrū Bušs, kurš sarakstījis grāmatu par 2000.gada vēlēšanām.

Balsu vidū bija arī tādas, kur papīrs nebija pārplēsts, bet tikai saskrambāts. Citi savukārt bija "tukšie" biļeteni - balss it kā bija nodota, bet neviens kandidāts tomēr nebija atzīmēts.

Lieta "Bušs pret Goru"

Lieta nonāca Floridas Augstākajā tiesā, kura uzstāja uz manuālu balsu pārskaitīšanu četros apgabalos. Buša kampaņa ierosināja tiesvedību, ko uzņēmās federālā līmeņa ASV Augstākā tiesa.

2000.gada 9.decembrī ASV Augstākās tiesas tiesneši lietā "Bušs pret Goru" ar piecām balsīm pret četrām izlēma, ka manuālā balsu pārskaitīšana ir jāpārtrauc. Divas dienas vēlāk tiesa uzklausīja abu pušu mutiskos argumentus. Buša komanda apgalvoja, ka Floridas Augstākā tiesa pārkāpusi savas pilnvaras, autorizējot nepilnīgo balsu pārskaitīšanu. Gora nometne uzstāja, ka lieta jau tikusi izskatīta štata līmenī, tāpēc skatīt to federālā līmenī neesot vajadzības. 

12.decembrī ASV Augstākā tiesa atcēla Floridas tiesas lēmumu, pamatojot, ka dažādās metodes un standarti, kas tiek lietoti balsu pārskaitīšanas procesā, neatbilst konstitūcijā noteiktajam vienlīdzīgās aizsardzības principam. Ar piecām balsīm pret četrām tika nolemts, ka Floridas Augstākās tiesas lēmums radījis vēlēšanu likumu, kaut arī tā ir štata likumdevēja kompetence, un ka pārskaitīšanu nav iespējams veikt tik ātri, lai iekļautos štata elektoru izraudzīšanas termiņā.

Lēmums lietā "Bušs pret Goru" ir ārkārtīgi strīdīgs, un to asi kritizējis arī tiesnešu mazākums, kas balsoja pret. Īpaši atmiņā paliekošs bija tiesneses Rūtas Beideres Ginsbergas izteikums "es iebilstu" tradicionāli lietotā "es cieņpilni iebilstu" vietā.

Tā kā balsu pārskaitīšana netika atļauta, Floridas 25 elektoru balsis tika piešķirtas Bušam.

Gors sakāvi atzina 13.decembrī. "Lai arī es ļoti nepiekrītu tiesas lēmumam, es to pieņemu," viņš teica.

Vai vēsture atkārtosies?

2020. gada ASV prezidenta vēlēšanu notikumi daudziem likuši vilkt paralēles ar 20 gadus seno pagātni. Vai arī šoreiz vēlēšanu galīgo rezultātu varētu izšķirt tiesa?

Trampa kampaņa jau ir paziņojusi par tiesvedībām vairākos štatos, kā arī Tramps apšauba vēlēšanu godīgumu, pamatojot to ar nepatiesu informāciju. Tomēr, lai lieta nokļūtu ASV Augstākajā tiesā, tai būtu "jāsatur kāds konstitucionāls problēmjautājums", raidorganizācijai CNN norāda Kolumbijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Ričards Brifolts.

"Nav standartizēta procesa, kā Augstākajā tiesā sākt lietas par vēlēšanu strīdiem. Tādi gadījumi ir ļoti neparasti. Jābūt kādam ļoti nozīmīgam problēmjautājumam," viņš skaidro.

Ja būs šaubas par vēlēšanu rezultātiem, tos varēs apstrīdēt štatu tiesās. Ja štata tiesa uzskatīs prasību par pamatotu, tā var likt pārskaitīt balsis, savukārt Augstākajai tiesai var lūgt atcelt štata tiesas lēmumu.

Dažu štatu likumdošana paredz automātisku balsu pārskaitīšanu, ja balsis sadalījušās ļoti līdzīgi un starpība ir mazāka par noteiktu procentu.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".