Māksla kā līdzeklis pret pandēmijas stresu. Vai tiešām palīdz?

To papildina arī neziņa par nākotni un satraukums par kopējo situāciju. Stresa samazināšanai, kā arī pašsajūtas uzlabošanai ikvienam var palīdzēt māksla – sākot no mandalu krāsošanas līdz pat ainavu gleznošanai, stāsta privātās mākslu skolas “Kultūras Patnis” direktore, tekstilmāksliniece Astra Rubene.

Viņa skaidro, kā māksla var palīdzēt atslēgties no ikdienas rūpēm un mazināt vientulības sajūtu, ko rada attālinātais darbs un mācības.

Piemērots līdzeklis gan bērniem, gan pieaugušajiem

Mūsu steidzīgajā pasaulē stresa nekad nav trūcis, īpaši skaudri to izjūtam šobrīd, pandēmijas laikā. Ir dažādi veidi, kā ar to cīnīties, un māksla ir viens no tiem, turklāt tā piemērota ikvienam – bērniem, pieaugušajiem, cilvēkiem ar pieredzi un bez. Nav tādu cilvēku, kuriem pilnībā nav krāsu izjūtas, tāpēc varu teikt – ar laba pedagoga atbalstu ikviens var radīt mākslas darbu. Turklāt prieks par paveikto un gandarījums būs ilgtermiņā, ne tikai procesa laikā.

Katrs glezno tā, kā viņš glezno

Lai māksla darbotos kā nomierinošs un meditatīvs process, jāņem vērā būtisks priekšnosacījums – ir jāizbauda process un nevajag uzstādīt sev konkrētus mērķus, piemēram, gleznošu kā profesionālis vai noteikti uzzīmēšu šādu ainavu. Māksla ir process, kurā svarīgi ieiet soli pa solim. Protams, visi nevar sasniegt Renesanses meistaru līmeni, bet līdz kvalitatīvas kopijas radīšanai var nonākt gandrīz ikviens. Arī tie, kuriem sākotnēji šķiet, ka viņu talants robežojas ar zaķīša uzzīmēšanu.

Nevajag koncentrēties uz noteiktu līmeni – gleznošu kā Vilhelms Purvītis. Nē, katrs glezno tā, kā viņš glezno.

Vienatnē vai kolektīvā

No pieredzes varu teikt, ka galvenais ir vēlēšanās un patika pret pašu procesu. Tad viss izdosies arī cilvēkiem, kuri iepriekš nav pat turējuši rokā otu. Sākotnējā posmā vislabāk veidot darbus kolektīvi vai pedagoga vadībā. Kautrīgākiem cilvēkiem noteikti ērtāk būs strādāt divatā ar pedagogu.

Apgūstot pamatus, iespējams strādāt arī vienatnē, padarot šo procesu vēl meditatīvāku.

Māksla atraisa personību

Gleznošanas laikā daudzi cilvēki burtiski atveras. Ir gadījumi, kad tādējādi tiek atklāts iepriekš neapzināts talants, ar kuru nākotnē var arī pelnīt. Šis process attīsta arī radošo domāšanu, palīdz pilnveidot runas, kustības un pašizteiksmes prasmes, kas noder ikvienā dzīves jomā. Un vēl māksla attīsta spēju improvizēt. Māksla atraisa personību un palīdz būt daudz brīvākam komunikācijā ar apkārtējiem.

Šobrīd, kad stresa līmenis strauji pieaug, daudzi meklē instrumentus tā mazināšanai. Daļa sabiedrības izvēlas sportu, kas, protams, ir apsveicami, tomēr es aicinātu izvērtēt, vai vienmēr brīžos, kad esam stresa “izdzīti” un emocionāli jūtamies slikti, fiziskā aktivitāte, kas novedīs arī pie spēku izsīkuma, palīdzēs?

Sports ir nepieciešams un nāk par labu veselībai, bet jāņem vērā, ka stresa apstākļos organisms var reaģēt dažādi.

Ikdienas rūpes tiek noliktas malā

Ja ir vēlme un interese, stresa mazināšanai derēs arī mandalu krāsošana, tomēr tas ir salīdzinoši mehānisks darbs, kas ierobežo iztēli. Gleznošana ir pilnīgi citādāks process – nepārtraukti jādomā līdzi, jājauc krāsas, jāmeklē toņi. Domas ir “par” un “ap” procesu, tāpēc ikdienas rūpes tiek noliktas malā. Gleznošana ir saruna ar sevi. Turklāt krāsu izjūta lielākā vai mazākā mērā ir ikvienam cilvēkam, tas latviešiem ir iekodēts gēnos no mūsu senčiem, kas izrakstīja skaistus un krāsainus cimdus un citus adījumus.

Lai process sagādā prieku

Meditācijas process var būt arī ikviens cits mākslas veids, arī izšūšana krustdūrienā. Galvenais, lai process sagādā prieku un arī galarezultāts patīk pašam autoram. Labs pedagogs nekad neteiks – rezultāts nav tāds, kādu es vēlējos, un arī neiejauksies cita cilvēka darbā.

Runājot par mākslu, jāpiezīmē, ka tas ir ilgstošs gandarījums – pieliekot galarezultātu mājās pie sienas, tas priecēs ļoti ilgi un atgādinās par to, ko esi spējis paveikt.