Audits Rīgas brīvostā: atstādina atbildīgo par infrastruktūras projektiem un vēršas prokuratūrā

Liela valdes sēdes darba kārtības sadaļa bija veltīta Rīgas brīvostas iekšējā audita nodaļas veiktajai pārbaudei par infrastruktūras projektu plānošanu, realizāciju un kontroli. Jau nākamajā rītā sanāksmei bija sekas, kuras izjuta Rīgas brīvostas Infrastruktūras attīstības departamenta direktors Ivo Dubkevičs. “de facto” šonedēļ vēlējās viņu intervēt, taču saņēma atteikumu - Dubkevičs pastāstīja, ka esot atstādināts. 

Dubkevičs senāk strādājis Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, bet nu jau vairākus gadus atbild par infrastruktūras projektiem Rīgas brīvostā. Pirms gada “de facto” vēstīja par Dubkeviča sarunu ar korupcijas apkarotāju vairākos kriminālprocesos aizdomās turēto uzņēmēju Māri Martinsonu. Tikšanās notika netālu no brīvostas neilgi pēc tam, kad Martinsons uz brīdi tika aizturēts būvnieku karteļa lietas ietvaros, savukārt būtiski lēmumi daudzmiljonu būvniecības iepirkumā bija jāpieņem Dubkeviča vadītajai iepirkuma komisijai.

Viņa vadītais Infrastruktūras attīstības departaments organizē gan tādus lielos brīvostas būvdarbu iepirkumus kā jaunais satiksmes pārvads uz Kundziņsalu, gan salīdzinoši mazākus, piemēram, dambju remonta vai nojaukšanas darbus.

Iekšējā audita secinājumi par to, cik veiksmīgi tas darīts, tagad ir par iemeslu disciplinārlietai pret Dubkeviču.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps (AP/P) Dubkeviča atstādināšanu skaidro šādi: “Ņemot vērā, ka vērtēti tika tieši infrastruktūras attīstības projekti izlases kārtā, teiksim, no kaut kādiem 50 projektiem kādi 30 no 2018.līdz 2020.gadam, tur tika konstatēta virkne dažādu darbību, kuras ir nepieciešams pārbaudīt. Tas, ko mēs valdē vienojāmies – faktiski atstādināt uz laiku departamenta direktoru, uzsākt papildu pārbaudes, lai konstatētu attiecīgi – apzinātas vai neapzinātas darbības. Plus paralēli, protams, mums ir pienākums vērsties tiesībsargājošās iestādēs, lai pārbaudītu arī nosacīti citu iesaistīto darbinieku atbildību.”

Ģenerālprokuratūrā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja Zepa iesniegums pēc piekritības pārsūtīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Zeps “de facto” neatklāja, par kādiem tieši projektiem radušās aizdomas, tomēr iekšējā audita rezultāti liekot domāt par sistēmiskām problēmām: “Tas ir saistīts, iespējams, ar kaut kādām neprecīzām Iepirkumu likuma normu piemērošanu, ar kaut kādām neprecīzām atrunām uz darbu pieņemšanu un nodošanu, ar kaut kādām neprecīzām atrunām uz darbinieku iesaisti projektu vadībā. Nu, tur ir virkne dažnedažādu aspektu, kurus attiecīgi vērtēt.”

Divu nedēļu laikā ziņojums valdei par auditā konstatēto ir jāsniedz arī Rīgas brīvostas pārvaldniekam Ansim Zeltiņam, stāsta Zeps: “Izvērtējot auditā konstatēto, izvērtējot viņa un viņa vietnieku arī potenciālo atbildību šajā konkrētajā kontekstā, un attiecīgi ziņot valdei. Arī tai skaitā par tām konstatētajām lietām, kura ir nosacīti novēršamas, kuras nav varbūt kritiskas, bet, teiksim, ir pilnveidojamas.”

Rīgas brīvostas valdē kopš šī gada vairs nedarbojas Rīgas domes pārstāvji – tagad visi četri atlikušie valdes locekļi pārstāv ministrijas.

Piemēram, Zeps ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzīts. Janvārī valdības pieņemtais Rīgas brīvostas pārvaldes jaunais nolikums arī paredz to, ka valde apstiprina vidēja termiņa iekšējā audita stratēģisko plānu un gada audita plānu. Turklāt iekšējais auditors saskaņā ar jauno nolikumu ir pakļauts tieši brīvostas valdei nevis pārvaldniekam.

Lai gan Rīgas brīvostas pārvaldnieks Zeltiņš uzsver, ka iekšējas audits ir normāla procedūra, viņš nesteidz piekrist, ka brīvostā ar infrastruktūras projektiem bijušas būtiskas problēmas: “Nē, nu, audita secinājumi ir procesā. Kā es teicu, audits tādā klasiskā ceļā ir noslēdzies tad, kad ir saņemti no visām iesaistītajām pusēm komentāri par tām lietām, kas auditā ir secinātas. Ir tāda vai savādāka vienošanās, pie tam viedokļi var arī nesakrist. Tas nav nekas neparasts.”

Dubkeviču pārvaldnieks atstādināja, jo tāds bijis valdes lēmums. Viņš pats Infrastruktūras attīstības departamentā pārkāpumus līdz šim nav saskatījis, noprotams no Zeltiņa teiktā: “Tiktāl, cik tas skar to kompetenci un cik es varu pārbaudīt, tikmēr man tāds uzskats ir. Savukārt, ja tā nav, tad noteikti sen jau kāds jau ar iesniegumu, tai skaitā arī es, būtu vērsies.”

Pats Dubkevičs pēc pirmās telefonsarunas uz vēlākiem “de facto” mēģinājumiem sazināties vairs neatsaucās, līdz ar to viņš arī nesniedza komentārus par savas atstādināšanas pamatojumu.