Patvēruma meklētāji no Baltkrievijas imigrācijas noteikumu dēļ nevar strādāt (1)

Aicinot baltkrievus pārcelties uz Latviju, politiķi savās runās jau skaitīja IT uzņēmumus, kas uz šejieni pārcelsies ar darbiniekiem un viņu ģimenēm, tomēr tā ir zināmā aprēķinā balstīta palīdzība. Cilvēkiem, kas nav īpašo profesiju sarakstā, tādas iespējas nav, un viņi kā patvēruma meklētāji, ierodoties Latvijā, līdztekus nelielajam pabalstam mēģina izdzīvot ar ziedotāju atbalstu. Tiesības ātrāk strādāt ir viena no pirmajām lietām, ko viņi nosauc, kad jautā, kāda palīdzība būtu vajadzīga.

Patvēruma meklētājs Radions Begliaks Latvijā ieradies pirms aptuveni diviem mēnešiem un uzturas patvēruma meklētāju centrā "Mucenieki". Pret viņu Baltkrievijā ierosināta izmeklēšana. “Es piedalījos protestos Gomeļā, mani aizturēja, trīs dienas sēdēju izolatorā, un pēc tam aizbraucu,” viņš stāsta. Sākumā Radions aizbēdzis uz Krieviju, kur atrodas starptautisks uzņēmums, kurā viņš strādājis kā vadības konsultants, taču Krievija izdod Baltkrievijai tās pilsoņus, tāpēc atbraucis uz Latviju.

Arī Jurijs Kapilovs "Muceniekos" dzīvo aptuveni tikpat ilgu laiku. Viņš ir kalnu inženieris, mudinājis sacelties darba kolektīvu uzņēmumā “Belaruskali”, pēc kā darbu nācās atstāt.

Viņi abi ir pateicīgi par Latvijā sniegto atbalstu un drošības sajūtu, tomēr gribētu atļauju arī strādāt.

Patvēruma meklētājiem ir jumts virs galvas un pabalsts - 3 eiro dienā jeb 21 eiro nedēļā un, pateicoties Eiropas Savienības fondu atbalstam, - arī pārtikas pakas. Taču ar to visas pamatvajadzības grūti nodrošināt.

“Ēdienam, ja pats sev gatavo, pietiek, bet nekam vairāk nepietiek. Mums palīdz baltkrievu diaspora, kura šeit Latvijā atrodas, bet bez viņu palīdzības būtu grūti. Esmu pārliecināts, ka daudziem bēgļiem, kuriem nav attīstīta diaspora Latvijā, piemēram, ar mums dzīvo cilvēki no Bangladešas, Sīrijas, – viņiem ir ļoti grūti. Mēs no savas puses arī cenšamies viņiem palīdzēt - ja mums kaut kādas lietas iedod, cenšamies dalīties, lai šiem cilvēkiem arī būtu vieglāk,” stāsta Radions.

Līdz novembra sākumam Latvijā patvērumu lūdza 21 Baltkrievijas iedzīvotājs, 15 no viņiem uzturas patvēruma meklētāju centrā “Mucenieki”.

Skaits nav liels, un kustība “Viegli palīdzēt”, kas organizē atbalstu Baltkrievijai un patvēruma meklētājiem, secina - tas tādēļ, ka cilvēki meklē palīdzību valstīs, kurās ir labvēlīgāka situācija.

Kustības pārstāve Inese Vaivare stāsta, ka daudzi cilvēki no Baltkrievijas grib aizbraukt uz laiku, jo tur par dalību protestos draud krimināllieta, un cerot atgriezties. Bet līdz tam – šeit strādāt vai studēt. “Tādu gadījumu ir daudz, un man nav ko piedāvāt.

Vienīgais, ko es varu piedāvāt, – brauciet stāties patvēruma sistēmā,” viņa skaidro.

Ar pabalstu, ko patvēruma meklētājiem paredzējusi Latvija, un bez papildu ienākumiem, apģērbam, piemēram, nepietiek. Ja vēl apģērbu varētu atrast lietoto apģērbu veikalos vai iegūt caur atbalstītāju paziņām, tad par 20 eiro nedēļā ziemas zābakus sagādāt nav iespējams, atzīmē Vaivare.

Pašiem sev nopelnīt algu patvēruma meklētājiem liegts Imigrācijas likumā. Tajā noteikts, ka ātrākais, kad var sākt strādāt, - pēc sešiem mēnešiem, ja līdz tam nav pieņemts lēmums, kādu statusu piešķirt. Tas gan ir mazāk nekā vēl pirms četriem gadiem, kad tie bija deviņi mēneši, taču vairāk, nekā toreiz piedāvāja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) – trīs mēnešus. Toreiz tik īsam termiņam neesot piekritusi Labklājības ministrija, kuras pārziņā ir nodarbinātības politika, un pārvaldei šie argumenti likušies racionāli.

Pārvaldes vadītāja vietniece Maira Roze norāda, ka termiņam ir jābūt samērīgam, turklāt jāsaprot, ka patvēruma meklētāji ir no dažādām valstīm.

“Pirmie trīs mēneši, pat vairāk, aiziet intervijās, mācībās. Darbs nedrīkst traucēt šiem integrācijas pasākumiem,”

viņa norāda, un piebilst, ka īsāka termiņa gadījumā atrastos cilvēki, kas to vienkārši izmanto, “ja būs šādi nosacījumi, ka uzreiz vai ļoti īsā laikā [strādāt], var mitināties “Muceniekos”, kas ir ļoti labs hostelis, par kuru nav jāmaksā, tad tas būs kā magnēts tiem, kuriem nav nepieciešams patvērums, prasīt šo te statusu.”

Labklājības ministrijā tagad gan saka – par termiņu varētu vēlreiz diskutēt, taču būtu jārespektē starptautiskās tiesības, kas nozīmē īsāku termiņu visiem, un tas būtu jāvērtē Iekšlietu ministrijai.

Iekšlietu ministrijā savukārt norāda, ka atkal piedāvās trīs mēnešu termiņu – šāds priekšlikums jau ierakstīts šobrīd no jauna topošajā Imigrācijas likumā, taču vēl nav zināms, kad tas nonāks valdības darba kārtībā.

PMLP gan saka, ka esot alternatīva. Arī patvēruma meklētāji varot pieprasīt darba vīzu kā ārzemnieki, taču tad ir nosacījumi – ja uz vakanci nav pieteicies neviens vietējais, un algai jābūt vismaz vidējai valstī jeb 1076 eiro.

Patvēruma meklētāji par šādu iespēju nezina, un arī kustībā “Viegli palīdzēt” ir pārsteigti, jo bija ziņas, ka šādu vīzu var pieprasīt, tikai esot ārvalstīs, vēl pirms ierašanās.

Pārvaldē nav atbildes, kāpēc tas nebija izstāstīts. “Atkarībā no jautājuma ir atbilde. Ja ir jautājums, vai es drīkstu sastrādāt, – nē, tikai pēc sešiem mēnešiem. Ja ir jautājum - bet, ja man ir darba devējs, kas mani ņem, vai es diskreditētu kārtot [darba vīzu] – tad ir cita atbilde,” norāda M.Roze.

Jebkurā gadījumā tā gan nebūtu iespēja visiem. Tomēr arī Saeimā šobrīd nedomā, ka sistēmu būtu jāsteidz mainīt. Saeimas Migrācijas lietu komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) uzskata, ka problēma būtu risināma citādi. “Proti, svarīgi pēc iespējas ātrāk izskatīt šos iesniegumus, lai cilvēki negaidītu pusgadu – būs vai nebūs statuss, bet lai tas notiktu ātrāk. Un, cik es sapratu no PMLP, viņi dara visu iespējamo, lai paātrinātu procesu,” viņš skaidro.

Cik ilgā laikā varētu būt skaidrība, vai patvēruma meklētājiem no Baltkrievijas piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ziņu gan nav. PMLP lēš, ka pirmie lēmumi diez vai būs ātrāk par decembra vidu, un šobrīd šiem cilvēkiem atliek tikai gaidīt. Taču iespējamās darba vietas jau nolūkotas. “Ir piedāvājumi, bet viss atduras pret to, kurā brīdī saņems statusu,” atzīst Jurijs.