Zinātnieki pēta baktērijas, kas gadu izdzīvoja kosmosā

Tik ilgs laiks kosmosā izmainīja astronauta DNS, telomēras un zarnu mikrobiomu. Viņa kauli zaudēja blīvumu un vairākus mēnešus pēc atgriešanās uz Zemes viņam sāpēja kājas, rakstīts vietnē "Science Alert".

Tomēr pavisam cita lieta ir izdzīvošana ārpus kosmosa stacijas, kur nemitīgas briesmas rada ultravioletais starojums, radiācija, vakuums, temperatūras svārstības un mikrogravitācija. Tieši tāpēc ir visai liels pārsteigums, ka gadu pēc pavadīšanas ārpus kosmosa stacijas baktērijas “deinococcus radiodurans”, kas pirmo reizi tika atrastas gaļas konservos, vēl izrādījās dzīvas. 

Pētnieki šīs izturīgās baktērijas pēta jau kādu laiku. 2015. gadā starptautiska zinātnieku komanda sāka īpašu misiju, kuras laikā ārpus Japānas eksperimentālā moduļa uz īpašas platformas izvietoja šos mikrobus, lai noskaidrotu, cik ilgi tie izdzīvos kosmosā. 

Baktērijas uz Starptautiskās kosmosa stacijas klāja tika nogādātas izžāvētā veidā un vēlāk tika novietotas uz platformas, aiz stikla sienām, kas zināmā mērā bloķēja ultravioleto starojumu. 

“Ir zināms, ka Marsa atmosfēra bloķē ultravioleto starojumu līdz 190/200 nanometriem. Lai atdarinātu šos apstākļus, mūsu eksperimentā tika izmantots silikona dioksīda stikla logs,” rakstīts pētījumā. 

Tas nav ilgākais laiks, ko “deinococcus radiodurans” var pavadīt šādos apstākļos. Augustā tika aprakstīts eksperiments, kurā šīs baktērijas paraugi kosmosā bija pavadījuši trīs gadus. Tiesa, pētnieki šeit necenšas sasniegt pasaules rekordu, bet gan noskaidrot, kas šo baktēriju padara tik izturīgu. 

Pēc gada, kas pavadīts tik ekstrēmos apstākļos – radiācijā, zemās un augstās temperatūrās, bez gravitācijas – pētnieki baktērijas nogādāja atpakaļ uz Zemes un salīdzināja ar kontroles baktērijām, kas bija tikpat ilgu laiku pavadījušas uz Zemes. Izrādījās, ka iespēja izdzīvot kosmosā esošajām baktērijām bija mazāka nekā tām, kas atradās uz Zemes, tomēr baktērijas, kas bija izdzīvojušas, izskatījās veselas, tiesa, nedaudz mainījušās. 

Pētnieki atklāja, ka baktērijas no kosmosa bija klātas ar sīkām pumpiņām jeb pūslīšiem, bija iedarbojušies vairāki aizsargmehānismi, kā arī baktērijās bija palielināts dažu proteīnu skaits. Pētniekiem gan nav īsti skaidrs, kāpēc bija parādījušies šie pūslīši. 

Šāda veida pētījumi palīdz labāk saprast, vai baktērijas varētu izdzīvot uz citām planētām vai pat pārdzīvot ceļojumus starp tām. Tas ir aktuāli laikā, kad cilvēks gatavojas atkal doties uz Mēnesi un pirmo reizi spert kāju uz Marsa. 

“Šie pētījumi mums palīdz izprast procesus un mehānismus, kas dzīvībai palīdz eksistēt ārpus Zemes,” teica bioķīmiķe Tatjana Milojeviča. 

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Microbiome”.