Otro ilgāko manā mūžā piedzīvoto ASV prezidenta vēlēšanu rezultāts beidzot ir zināms. Pēc ilgstošas skaitīšanas tā vien izskatās, ka pēc četriem republikāņu valdīšanas gadiem par Baltā nama saimnieku jau atkal kļūs demokrāts.
Daudzi ,protams, man iebildīs un teiks, ka skaitīšana vēl turpinās, nepieciešams sagaidīt arī elektoru kolēģijas balsojumu un arī atrisinājumu Trampa iebildumiem. Tomēr būšu drosmīgs un uzdrīkstēšos apgalvot, ka šie elementi cīņas iznākumu būtiski ietekmēt nevar. Pašreizējie skaitīšanas dati matemātiski norāda uz Baidena nepārprotamu uzvaru, un arī elektoru kolēģija reti kad ir izvēlējusies nepildīt savu vēsturisko funkciju un balsot pretēji tautas balsojuma rezultātiem. Runājot par Trampa solījumu vērsties tiesā, viņam nav pārliecinošu juridisku argumentu. Nevēlos šajā rakstā ieslīgt par to detaļās, taču aicinu izlasīt Hamlainas universitātes profesora vēlēšanu jautājumos Deivida Šulca bloga ierakstu, kurā viņš pauž argumentētu viedokli, kāpēc Trampam līdz prezidenta krēslam nonākt tiesas ceļā būs ļoti grūti.
Šajā gadījumā daudz aktuālāki jautājumi ir par to, kādu ASV Baidens ir saņēmis no Trampa mantojumā un ko tas nozīmē gan valsts nākotnei, gan arī pārējai pasaulei.
Baidena lielā cīņa
Kopumā Baidenam atstātā ASV ir savstarpēji sašķelta un sadalīta pēc politiskās pārliecības. Kā pēcvēlēšanu rīta diskusijā teica žurnāla «Ir» komentētājs Pauls Raudseps, valstī ir tikuši veikti vairāki pētījumi, kuri apliecina, ka neuzticība starp vairāk konservatīvi un vairāk liberāli noskaņotajām sabiedrības daļām Trampa laikā ir ārkārtīgi pieaugusi. Būtiski pat ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri iebilstu, ja to bērns apprecētu cilvēku no pretējās politiskās nometnes. Par to paldies ir jāsaka Trampa šķeļošajai retorikai, kura apvienojumā ar mūsdienu informācijas telpas īpatnībām ir spējusi sasniegt milzīgas cilvēku masas.