Plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā ir biedējoši dati par to cilvēku skaitu, kuri katru dienu inficējas ar COVID - 19. Tajā pašā laikā atkal tiek aizmirsts, ka sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis gan Latvijā, gan visā pasaulē!
Kardiologs: no sirds slimībām mirst vairāk nekā no Covid-19. Neesi vieglprātīgs! (5)
2020. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā no sirds slimībām nomira 7659 cilvēki, bet no koronavīrusa - 32 cilvēki.
Viena no pandēmijas sekām ir sirds un asinsvadu slimību komplikāciju pieaugums visā pasaulē. "Mēs redzam satraucošu statistiku ASV un Eiropā," saka Daugavpils reģionālās slimnīcas kardiologs Nikolajs Sorokins. "Sirdslēkmju skaits ir pieaudzis. Tas izskaidrojams ar to, ka daudzi pacienti ar sirds slimībām epidēmijas laikā, pat strauji pasliktinoties veselībai, baidās izsaukt ātro palīdzību un atsakās doties uz slimnīcu, kur, kā viņi uzskata, pastāv liela varbūtība saslimt ar koronavīrusu. Tomēr šādā situācijā kavēšanās ir ļoti bīstama. Neatlieciet ārsta apmeklējumu, jo ir svarīga katra minūte, un neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek pilnībā nodrošināta pat pandēmijas laikā. ”
Tiesa gan, pavasarī, kad Latvija pirmo reizi saskārās ar COVID - 19, neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmai bijusi ievērojama slodze. "Jāatzīmē, ka diennakts invazīvā kardioloģiskā aprūpe joprojām ir pieejama tikai Rīgā, Rīgas reģionā un Latgalē," skaidro Nikolajs Sorokins.
Slimību kontroles un profilakses centra provizoriskā statistika liecina, ka 2020. gada pirmajos sešos mēnešos sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis mūsu valstī. Ar šo diagnozi nomira 7659 cilvēki. Piemēram, šajā periodā no vēža mira 2953 cilvēki, bet no COVID -19 - 32 cilvēki.
Ņemot vērā bēdīgo statistiku, Veselības ministrija pieņēma lēmumu, kas varētu glābt daudzas dzīvības. "Kopš 1. jūlija valsts kompensēs novatoriskas zāles, kas pazemina holesterīna līmeni, ja tradicionālās zāles nepalīdz," saka kardiologs Nikolajs Sorokins. „Šis ir jaunākais līdzeklis, kas izturējis visplašākā profila pārbaudi visā pasaulē. Ir svarīgi, lai tas tagad būtu pieejams Latvijas iedzīvotājiem.” Jaunās zāles tiek ievadītas divas reizes mēnesī. To izrakstīšanai ir stingri kritēriji, kurus ievēros speciālisti. Atkarībā no pacienta diagnozes zālēm tiek piemērota 50% vai 100% kompensācija.
Augsts holesterīna līmenis var kļūt par ienaidnieku cilvēku veselībai. Pirmkārt, tas ir bīstams ar to, ka tas izraisa traucējumus sirds un asinsvadu sistēmas darbā, kas vēlāk bieži izraisa nopietnas slimības un pat pacientu nāvi.
Holesterīna nogulsnes asinsvadu sieniņās pakāpeniski noved pie to lūmena samazināšanās (stenozes) un rezultātā - aizsprostojuma. Artērijas lūmena sašaurināšanās dēļ samazinās skābekļa un būtisko barības vielu piegādes kvalitāte skartajam orgānam vai audiem.
Ja šādi traucējumi rodas sirdī, tad stenokardija un/vai miokarda infarkts kļūst par tās sekām. Ja smadzenēs, tad augsta ir išēmiska insulta iespējamība. Kāju artēriju bojājuma gadījumā cilvēku sāks traucēt sāpes kājās un viņš var zaudēt spēju staigāt.
Turklāt šajās situācijās ir iespējama artēriju tromboze, kas arī ir ļoti bīstama slimība.
Saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem zāles ir visefektīvākais veids, kā kontrolēt holesterīna līmeni. Medikamenti ir nepieciešami, ja tos izraksta ārsts. Bet zāles ne vienmēr ir nepieciešamas, lai pazeminātu "sliktā" holesterīna līmeni. Ir arī citas iespējas. Ir cilvēki, kas izvēlas dabiskus līdzekļus, izvairoties no sintētiskām un ķīmiskām zālēm.
Zinātniskie pētījumi liecina, ka divu augu vielu kombinācija var būt noderīga asinsvadu aizsardzībā. Holesterīna kontrolei tiek izmantots fermentētu sarkano rauga rīsu ekstrakts, kurā aktīvā sastāvdaļa ir monakolīns K, bet asinsvadiem tiek izmantots natokināzes ferments no īpaši fermentētas sojas.
Tajā pašā laikā natokināzes, monakolīna, koenzīma Q10 un augu ekstraktu kombinācija efektīvi samazina holesterīna līmeni, kā arī asinsrites traucējumus un trombozes risku, kā arī samazina iekaisumu asinsvados. Latvijas iedzīvotājiem ir pieejama līdzīga kombinācija kapsulu veidā.
Vai var ietekmēt uztura holesterīnu?
Cilvēks var neēst neko treknu, bet tik un tā zema blīvuma holesterīna līmenis viņam asinīs var būt augsts. Patiešām, holesterīna līmenis asinīs nav atkarīgs tikai no mūsu uztura. Vissvarīgākais ir endogēnais holesterīns. Tas ir holesterīns, ko ražo mūsu ķermenis. Tikai 15-20% holesterīna mums nāk ar pārtiku, un atlikušie 75-80% tiek sintezēti aknās.
No otras puses, ja cilvēka uzturā ir daudz sagremojamu ogļhidrātu vai tiek patērēts daudz piesātināto tauku, var palielināties arī sliktais holesterīns. Ja holesterīna novirze ir maza, to var kontrolēt ar augu izcelsmes preparātiem un dzīvesveida izmaiņām.
"Aptuveni 20% cilvēku var kontrolēt holesterīna līmeni ar diētām," skaidro Nikolajs Sorokins.
„Tāpēc ārsts izlemj, vai ir vērts sākt ar diētu vai nekavējoties lietot zāles. Un es aicinu visus būt ļoti uzmanīgiem pret sirdi, īpaši pandēmijas laikā. Jums jāsaprot, ka pastāv riska faktori - holesterīns, cukura līmenis, asinsspiediens. Smēķēšana situāciju pasliktina. Rūpējieties par savu veselību un, ja nepieciešams, nekavējoties jāmeklē speciālistu padoms. Vajag pastāvīgi kontrolēt holesterīna līmeni, rūpēties par sirdi un asinsvadiem."