Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Sens meteorīts liecina, ka ūdens uz Marsa bija vēl pirms dzīvības uz Zemes (4)

Meteorīts "Melnais skaistulis"
Meteorīts "Melnais skaistulis" Foto: AFP / Scanpix

Mēs zinām, ka uz Marsa reiz bija daudz vairāk ūdens nekā tagad, tomēr jautājums, kad šis ūdens veidojās un izzuda, joprojām sagādā galvassāpes zinātniekiem.

Jaunā pētījumā tagad atklāts, ka ūdens uz Sarkanās planētas bijis jau pirms aptuveni 4,4 miljardiem gadu – daudz agrāk, nekā uzskatīts iepriekš, vēstīts vietnē "Science Alert".

Šis atklājums ir balstīts uz meteorīta “NWA 7533” analīzi. Meteorīts tika atrasts Sahāras tuksnesī, un tiek uzskatīts, ka tas cēlies uz Marsa pirms miljardiem gadu. Noteiktu minerālu oksidācija šā meteorīta iekšienē liecina par ūdens klātbūtni.

Atklājums liecina, ka ūdens uz Marsa varētu būt veidojies aptuveni 700 miljonus gadu ātrāk, nekā uzskatīts iepriekš, proti, pirms 3,7 miljardiem gadu. Pētījums arī varētu sniegt ieskatu tajā, kā veidojušās pašas planētas.

“Es pētu minerālus Marsa meteorītos, lai labāk saprastu, kā Marss ir veidojies un kā evolucionējusi tā garoza un mantija. Šī ir pirmā reize, kad es pētu tieši šo meteorītu, kas nodēvēts par “melno skaistuli” tā tumšās krāsas dēļ. Mūsu “NWA 7533” paraugi tika pakļauti četru veidu spektroskopiskajai analīzei. Iegūtie rezultāti ļāva mūsu pētnieku komandai gūt pārsteidzošus secinājumus,” stāstīja planētu zinātnieks Takaši Mikuši.

Meteorīts "Melnais skaistulis".
Meteorīts "Melnais skaistulis". Foto: AFP / Scanpix

Planētu zinātnieki ir īpaši ieinteresēti ūdens meklēšanā uz planētām un mēnešiem. Viens no lielākajiem jautājumiem ir - vai ūdens uz planētas veidojas pēc tam, kad izveidojusies planēta, proti, ar komētām vai asteroīdiem, vai arī tas uz planētas veidojas dabiskā ceļā, planētas veidošanās procesā?

Tādi seni akmeņi kā “NWA 7533” var palīdzēt zinātniekiem ieskatīties pagātnē un noskaidrot, kādi notikumi norisinājušies uz planētas, no kuras attiecīgais akmens nāk. Šajā gadījumā tieši oksidācija pavēsta ūdens rašanās stāstu.

“Fragmentārais akmens, kas atrodas meteorīta iekšienē, ir veidojies no magmas, un šo fragmentēšanos bieži izraisa trieciens un oksidācija. Šī oksidācija varētu parādīties, ja uz Marsa pirms 4,4 miljardiem gadu būtu bijis ūdens,” piebilda Mikuši.

Tas varētu arī liecināt to, ka ūdens jau pastāvēja brīdī, kad Marss veidojās. Salīdzinājumā pirmās dzīvības pazīmes uz Zemes radās vismaz pirms 3,5 miljardiem gadu.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Science Advances”.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu