LVM līdz gada beigām plāno iestādīt solītos 30 miljonus koku

Viņš pauda, ka meža atjaunošana un kopšana ir uzņēmuma vadības un arī pārraugošo institūciju absolūtā prioritāte. Arī tad, ja pandēmijas ietekme būs būtiska, šie darbi netiks ietekmēti caur finansējuma vai citu resursu samazinājumu.

"Es uzņēmuma padomē pārstāvu to kompetenci, kura saistīta ar mežkopību. Jāsaka, ka valsts varētu būt daudz elastīgāka attiecībā pret to, ko tās iedzīvotāji drīkst darīt. Likums, protams, ir visiem viens. Tādēļ mēs nonākam pie situācijas, ka valsts mežos, kurus pārvalda profesionāļi, ir tie paši nosacījumi, kas privātajos, kur katrs īpašnieks rīkojas atbilstoši savām zināšanām un saprašanai. Ierobežojumi būtībā ir paredzēti tieši privātajiem mežu īpašniekiem, lai ierobežotu ciršanas alkas un zem kopšanas cirtes nosaukuma nepaslēptu merkantilas intereses," teica Jansons.

LVM padomes priekšsēdētājs atzīmēja, ka jaunaudžu kopšanai ir ļoti daudz aspektu, ieskaitot klimata pārmaiņas. Ja koks no iestādīšanas brīža ir audzis noturīgāks, tam ir stiprākas saknes un tas ir spējīgāks pretoties vēju ietekmei, kura saskaņā ar prognozēm nākotnē būs arvien biežāka.

"Latvijā, tostarp meža nozarē, cilvēku domāšanā joprojām daudz darbojas padomju laiku teorijas.

Mežkopībā tas ir jaunaudžu biezums: tolaik bija pieņemts, ka skuju koku jaunaudzes ir jāstāda maksimāli biezas, lai pēc 40 gadiem tās izretinātu un iegūtu t.s. koksnes "otro kubikmetru". Tagad šīs pārbiezinātās audzes ir izaugušas, un mēs redzam sekas. Koku stumbri ir tievi, koki izstīdzējuši un to skujas, labākajā gadījumā, ir pašā koka galotnē. Ir riski, ka mēs šādās audzēs ātri sagaidīsim sanitārās cirtes," sacīja Jansons.

Viņš pauda, ka pašlaik mežzinātne cenšas orientēt praksi uz to, ka jaunaudzes ir jāveido retas. Bet pretī tam ir gadu desmitiem skolā iemācītais, ka jāstāda ir biezāk. Zinātnieki stāsta un pierāda, ka jaunaudzes jāretina, bet iet grūti.

Tāpat viņš norādīja, ka LVM var nonākt konfliktā ar likumu, ja mežkopībā rīkotos tā, kā iesaka zinātnieki. "Līdzīgi kā cilvēku sabiedrībā - lai veidotu spēcīgu nākotnes sabiedrību, katram indivīdam, arī kokam, jānodrošina vislabākie apstākļi jau no pašas mazotnes. Tas nozīmē, ka jaunaudzes ir jāretina vēl intensīvāk, nekā to pieļauj pašreizējā meža likumdošana. Latvijā ir tendence visu maksimāli uzraudzīt un regulēt, turot cilvēkus par blēžiem. Kāpēc gan valsts nevar uzticēties tiem, kas saimnieko uz zemes un kopj mūsu valsts mežus un laukus?" vaicāja LVM padomes priekšsēdētājs.

Jau ziņots, ka LVM apgrozījums 2019.gadā bija 375,131 miljons eiro, kas ir par 12,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa saruka par 4,4% - līdz 105,017 miljoniem eiro. LVM īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja - Zemkopības ministrija.