Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Covid-19 vakcīna - gandrīz jau ar roku aizsniedzama (22)

Raksta foto
Foto: EPA/Scanpix

Covid-19 pandēmijas laikā visas cerības liktas uz zinātni - ka tiks atrasti labāki koronavīrusa ārstniecības līdzekļi, ātrākas testēšanas iespējas un sasniegta labāka izpratne par to, kādu iespaidu uz cilvēka organismu atstāj vīruss SARS-CoV-2. Tās daļēji ir piepildījušās, un tagad esam soli tuvāk arī pašai galvenajai cerībai: atrast vakcīnu, vēsta žurnāls "The Economist".

9.novembrī kompānijas "Pfizer" un "BioNTech" paziņoja, ka to radītā eksperimentālā vakcīna ar 90% efektivitāti spēj pasargāt no Covid-19 simptomu veidošanās. Pirmās paaudzes vakcīnai tas ir ārkārtīgi augsts rezultāts. Daudzi pat nesapņoja, ka tās efektivitāte varētu pārsniegt 70%.

Izskanot jaunumiem par vakcīnu, strauji pieauga ne tikai abu uzņēmumu akciju cena, bet arī aviokompāniju, kinoteātru ķēžu un banku akciju vērtība.

Vakcīnu pētījumu fonda CEPI vadītājs Ričards Hačets efektivitātes rādītāju raksturoja kā "ļoti pozitīvu un iedrošinošu", piebilstot, ka līdz ar to paaugstinājusies iespēja, ka arī citas kandidātvakcīnas būs veiksmīgas.

"Pfizer" un "BioNTech" izstrādātā vakcīna, kurai dots nosaukums "BNT162b2", jāuzglabā ārkārtīgi zemā temperatūrā, kas nozīmē, ka tās izplatīšana globālā līmenī būs ļoti sarežģīta, lai neteiktu, ka neiespējama. Vakcinācija jāveic divos piegājienos ar trīs nedēļu atstarpi. Liela apjoma vakcinācijas veikšanai daudz ērtāka būtu vakcīna, ko drīkst uzglabāt istabas temperatūrā un kura sastāv tikai no vienas devas.

Tā ir uz RNS signālmolekulu (mRNA) balstīta vakcīna - ja tā gūs galīgo apstiprinājumu, tad tā būs pirmā šādas klases vakcīna tirgū. 

Vakcīnas izmēģinājumi turpinās. Šonedēļ izziņotais efektivitātes rādītājs balstīts uz provizorisko analīzi, ko veica neatkarīgā datu analīzes kompānija. "Pfizer" un "BioNTech" grasās iesniegt datus zinātniskajām publikācijām. Iespējams, ka, iegūstot jaunus datus, efektivitātes rādītāji vēl varētu mainīties. Taču, tā kā sākotnējie dati ir tik ļoti optimismu raisoši, pat rādītāja samazināšanās gadījumā vakcīna joprojām būs uzskatāma par ļoti veiksmīgu.

Joprojām neatbildēti paliek trīs būtiski jautājumi par vakcīnu.

Pirmkārt, cik iedarbīga tā būs augstākajās vecuma grupās, jo veci cilvēki ir visvairāk pakļauti Covid-19 riskam. Otrkārt, vai vakcīna pasargā no infekcijas izplatīšanās? Pastāv iespējamība, ka vakcīna varētu pasargāt tikai no Covid-19 simptomu parādīšanās, taču inficētais tik un tā varētu aplipināt citus. Treškārt, par vakcīnas ilgtermiņa efektivitāti nekas vēl nav zināms. 

Neskatoties uz to, līdzšinējā informācija vienalga ir ārkārtīgi pozitīva. "Pfizer" norāda, ka izmēģinājumu laikā neesot radušies nekādi nopietni iemesli bažīties par drošumu, taču datu ievākšana, protams, vēl nav beigusies.

Gaidāms, ka tuvāko nedēļu laikā varētu būt jaunas ziņas par vēl divām kandidātvakcīnām - vienu no tām veido britu-zviedru farmācijas uzņēmums "AstraZeneca" sadarbībā ar Oksfordas Universitātes zinātniekiem, bet pie otras strādā amerikāņu biotehnoloģiju kompānija "Moderna". Jau zināms, ka "AstraZeneca" vakcīna uzrādījusi labus rezultātus veciem cilvēkiem. Pat ja "Pfizer" vakcīnas panākumi nebūs tik spoži kā gribētos domāt, šīs divas vakcīnas izskatās daudzsološi.

Īsāk sakot, Covid-19 vakcīnu ienākšana tirgū šķiet jau ar roku aizsniedzama.

Taču vēl būs vajadzīgs laiks. Nākamais solis, kas "Pfizer" būs jāsper, - vakcīnas ārkārtas autorizācija lietošanai ASV un Eiropā. Pasaules Veselības organizācijai (PVO) ir izstrādāts process, kā autorizēt vakcīnas izmantošanu arī valstīs, kur nav regulējošo institūciju. "Pfizer" pieteikums tiks iesniegts novembra trešajā nedēļā, jo dati par vakcīnas drošumu tiek ievākti vismaz divus mēnešus ilgā periodā.

Regulējošās institūcijas to varētu atļaut līdz gada beigām vakcinēt augsta riska grupas (piemēram, ārstus un medmāsas, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem), kamēr tiek uzkrāti papildu dati par vakcīnas drošumu. Atļauja izmantot to plašākām sabiedrības grupām varētu būt gaidāma 2021.gada pirmajā ceturksnī.

Pieejamo vakcīnu daudzums sākumā būs ierobežots, lai gan "Pfizer" vakcīnas masveida ražošana notiek jau kopš oktobra. Pašreizējās prognozes liecina, ka 2020.gadā būs pieejami 50 miljoni vakcīnas devu, bet 2021.gadā - 1,3 miljardi.

Izaicinājumus radīs arī vakcīnas izplatīšana. Pasaulē nekad nav veikta tāda mēroga masveida vakcinācija. ANO atzars UNICEF bērnu imunizācijas programmas ietvaros ik gadu pasaulē izplata apmēram 600 līdz 800 miljonus vakcīnu, taču gaidāms, ka tad, kad būs pieejama Covid-19 vakcīna, pieprasījums varētu četrkāršoties.

Vakcīnas ar augstu efektivitāti ilgtermiņā palīdzēs izveidot kolektīvo imunitāti.

Ja pietiekami lielam skaitam cilvēku būs imunitāte, slimības izplatības apjoms būs ļoti ierobežots, līdz ar to būs pasargāti arī tie, kas nebūs vakcinējušies. Taču īstermiņā pasaules prioritāte ir nodrošināt, ka vakcīnas būs pieejamas tur, kur tās ir visvairāk vajadzīgas. Tas palīdzēs ierobežot slimības izplatību un strauji paātrināt ekonomikas atkopšanos. Ceļošana un tirdzniecība atgriezīsies ierastākās sliedēs.

Nāksies gaidīt vēl vairākus mēnešus, līdz Covid-19 vakcīna tiks apstiprināta plašam patēriņam, un vēl ilgāk, līdz tai būs jūtams iespaids uz pandēmijas trajektoriju. Taču tas būs pandēmijas beigu sākums.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu