EP apstiprinājis abalstu mencu zvejniekiem

Viņš norādīja, ka atbalsta pasākumi attieksies arī uz Baltijas jūras rietumu mencu un siļķi un kompensācija būs pieejama, ja zivsaimniecība pilnībā pārtrauks darbību. Atbalsts darbības izbeigšanai ir saistīts ar attiecīgās flotes kapacitātes samazinājumu.

Krastiņš pauda, ka pasākumi, ko EP pieņēma ar 587 balsīm par, 22 pret un 77 atturoties, nodrošinās papildu elastību ārkārtas apstākļos, ko izraisījusi Baltijas austrumu mencas zvejas pārtraukšana. Dalībvalstis, no kurām īpaši skartas ir Latvijas, Lietuvas un Polijas zivsaimniecības, un nedaudz mazāk - Dānija un Vācija - varēs izmaksāt kompensācijas zivsaimniecībām, kuru darbība tiks pilnībā izbeigta, lietojot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļus.

Kā norādīja Krastiņš, par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda piešķirtajiem līdzekļiem Latvijā atbildīga ir Zemkopības ministrija (ZM).

ZM aģentūrai LETA pašlaik vēl nespēja atbildēt par to, kādas summas konkrēti zvejniekiem no atbalsta programmas būs pieejamas.

Pasākumu mērķis vienlaikus ir nodrošināt, lai Baltijas mencu zvejas flotu kapacitāte nepalielinātos, un atbalstam, ko izmaksās zivsaimniecību darbības pārtraukšanai, ilgtermiņā jāpalīdz efektīvi samazināt flotes nozvejas jaudu, pauda Krastiņš.

Viņš norādīja, ka Padome ir apstiprinājusi vienošanās saturu, tāpēc regulas grozījumi stāsies spēkā neilgi pēc plenārsēdes balsojuma un pēc to publicēšanas Eiropas Savienības oficiālajā izdevumā.

Krastiņš skaidroja, ka Baltijas jūras austrumu daļas mencas krājumi pēdējos gados strauji sarukuši, galvenokārt vides faktoru un cilvēka darbības dēļ. Eiropas Komisija (EK) 2019.gadā nolēma uz sešiem mēnešiem aizliegt mencas zveju, izņemot ierobežotu apmēru, kas radies kā neizbēgamā piezveja, proti, nejauši noķerot mencas citu sugu zivju lomos. Pēc tam, attiecībā uz 2020.gadu, zvejas iespējas tika samazinātas par 92%. Būtiski samazināta arī atļautā Baltijas jūras rietumu mencas un rietumu siļķes nozveja.

Krājumu atjaunošanās nav gaidāma līdz 2024.gadam. EK 2019.gada beigās nāca klajā ar grozījumiem Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda regulā, lai ļautu izmaksāt kompensācijas par darbības izbeigšanu un vienlaikus ieviestu attiecīgas izmaiņas Baltijas jūras zivju daudzgadu plānā.

No Baltijas austrumu mencas nozvejas atkarīgi bija vairāk nekā 300 Eiropas Savienības zvejas kuģu, galvenokārt traleri un kuģi zvejai ar tīkliem - Lietuvā, Latvijā un Polijā (no 20% līdz 50% no dalībvalsts flotes), kā arī Dānijā un Vācijā.