/nginx/o/2021/12/01/14234127t1h89a6.jpg)
Gandrīz divus gadus pēc pamiera noslēgšanas un asiņaino kauju beigām Kalnu Karabahā miers Kaukāza dienvidos joprojām šķiet vien tāla varbūtība.
Par spīti ar Krievijas starpniecību noslēgtajam pamiera līgumam 2020. gadā, šajā kalnu anklāvā, kuru de facto kontrolē Armēnija, bet kas atrodas Azerbaidžānas starptautiski atzītajās robežās, joprojām notiek sadursmes. Milzīgie Krievijas zaudējumi karā Ukrainā ir ietekmējuši spēku samēru Kalnu Karabahā. Azerbaidžāna vēlas atkarot vēl lielākas teritorijas, bet Armēnija Krievijas vietā lūkojas pēc jauniem sabiedrotajiem.
Šī ir otrā daļa no Armēnijas un Kalnu Karabahas reportāžām, kas tika publicēta 2020. gada 13. novembrī.
Ar munīcijas kastēm piekrāmēti pilni kamazi lēnām rāpjas augšup pa līkumaino kalnu ceļu. Mēs turamies atstatu, bet, tiklīdz ir iespēja apdzīt, lielā ātrumā lidojam tiem garām. Mašīnas priekšējais un aizmugurējais vējstikls ir krusteniski nolīmēts ar līmlenti, visi sānu logi līdz galam vaļā. Tas tāpēc, lai eksplozijas gadījumā sejā netrāpītu stiklu lauskas.
Lačinas pāreja, kas savieno Armēniju ar Kalnu Karabahu, ir bīstama. Azerbaidžāņi grib pārņemt kontroli pār pāreju un nogriezt šo par Dienvidu ceļu saukto Armēnijas un Kalnu Karabahas savienojumu. Ceļš tiek apšaudīts ar artilēriju, bet vislielākās šausmas man iedveš droni virs galvas. To galvenie mērķi ir militārā tehnika, bet gadās arī uzbrukumi vieglajiem pasažieru auto. Iespējams, ar uzdevumu likvidēt šajā karā nozīmīgas Arcahas un Armēnijas personas, kuras bailēs no uzbrukumiem tagad pārvietojas neuzkrītošās automašīnās. Burtiski pirms pāris dienām šādā uzbrukumā cieta kāds mācītājs, kura žigulī ietriecās, bet neuzsprāga kamikadzes drons. Kādā citā dronu uzbrukumā tika smagi ievainots Arcahas Bruņoto spēku komandieris.