Divas lielas problēmas, kas var iezīmēt "Zoom" ēras beigas (3)

Galvenās problēmas, ar ko pašlaik “Zoom” saskaras, ir pārmetumi par trūkumiem lietotāju datu aizsardzības jomā, kā arī ziņas par veiksmīgiem koronavīrusa vakcīnas izmēģinājumiem.

2019. gada aprīlī “Zoom” kotēja biržā savas akcijas, un viena akcija toreiz maksāja 36 dolārus, bet uzņēmuma tirgus vērtība bija 9,2 miljardi dolāru. Tomēr pandēmijas laikā “Zoom” akciju cena pieauga vairāk nekā divas reizes.

Šā gada aprīlī lietotne “Zoom” tika lejupielādēta 30 reizes biežāk nekā tajā pašā laikā gadu iepriekš. Salīdzinot ar konkurentiem “Microsoft Teams” un “Google Hangouts”, “Zoom” tika izcelta kā ļoti vienkārši lietojama un ērta lietotne.

Pirms deviņiem gadiem dibinātais uzņēmums vien mēneša laikā no šaurā lokā zināma vārda kļuva par visā pasaulē atpazīstamu zīmolu. Savukārt šīs kompānijas dibinātājs Ēriks Juans no straujā “Zoom” popularitātes pieauguma kļuva par vienu no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē. Viņa aktīvu vērtība nu ir 28,6 miljardi dolāru, vēsta “The Wall Street Journal”.

Neatrisināmas problēmas ar drošību

Straujais lietotāju skaita pieaugums pavasarī izgaismoja “Zoom” problēmas kiberdrošības jomā. Lietotāji sūdzējās, ka viņu dati tiek nogādāti “Facebook”, tāpat bija situācijas, ka videozvaniem, kuros tiek izpausta privāta informācija, pieslēdzās kādas trešās personas.

Tehnoloģiju entuziasti ziņoja par nopietniem drošības “caurumiem” “Zoom” programmatūras kodā. Vairāku valstu valdības, kas izmantoja “Zoom”, pēc ziņām par drošības problēmām pakāpeniski atteicās no lietotnes izmantošanas. Piemēram, ASV Senāts aizliedza saviem darbiniekiem izmantot “Zoom”, bet “Google” korporatīvajos datoros vispār tika bloķēta piekļuve šai lietotnei.

Kompānija solīja nekavējoties labot šīs problēmas. Tieši tādēļ Juans kā konsultantu piesaistīja bijušo “Facebook” un “Yahoo” drošības nodaļas vadītāju Aleksu Stamosu.

Tomēr ar to bija par maz – ASV Federālā tirdzniecības komisija (FTC) paziņoja, ka jau kopš 2016. gada “Zoom” maldina lietotājus par to, ka viņu dati tiek šifrēti. Lai gan kompānija uzsvēra, ka tiek izmantota 256 bitu šifrēšanas tehnoloģija, kas ļauj konkrētajai sapulcei piekļūt tiem cilvēkiem, kas ir uzaicināti, FTC norādīja, ka “Zoom” rīcībā bija kriptogrāfiskās atslēgas, kas ļāva sapulcēm pieslēgties arī pašas kompānijas darbiniekiem.

“”Zoom” maldināja klientus par šifrēšanas metodēm un deva lietotājiem maldinošu drošības sajūtu, it īpaši tiem cilvēkiem, kas platformā runāja par ļoti delikātām tēmām, kā veselība un finanšu informācija. Tieši šifrēšanas metodes bija tās, ko “Zoom” uzsvēra savās mārketinga aktivitātēs,” norādīja FTC. Atbildot uz to, “Zoom” solīja platformā ieviest vairāku faktoru autentifikācijas sistēmu.

Vakcīnas faktors

Uz kompānijas vērtību negatīvu ietekmi atstāja farmācijas uzņēmuma “Pfizer” paziņojums par veiksmīgiem vakcīnas izmēģinājumiem. Tiek norādīts, ka pēc “Pfizer” paziņojuma par vakcīnas kandidāta 90% efektivitāti “Zoom” akcijas NASDAQ biržā kritās par teju 20%. Jā, šis kritums ir salīdzinoši neliels, ņemot vērā, ka kopš gada sākuma “Zoom” akciju vērtība augusi par 650%.

Tomēr tā ir zīme, ka vēlāk, sākoties vakcīnas ražošanai un arī cilvēku vakcinēšanai, uzņēmuma akciju vērtība turpinās kristies.

Eksperti uzsver, ka krīzes situācijā daudzas kompānijas sāka izmantot dažādus risinājumus, līdzīgus “Zoom”, kas ļāva ātri atjaunot biznesa darbību un turpināt iesāktos darbus. Tomēr tagad, kad cilvēce ir ļoti tuvu vakcīnas iegūšanai pret Covid-19, pastāv iespēja, ka bizness mēģinās atgriezties “vecajās sliedēs” – ar darbu un komunikāciju klātienē.

Bijusī IBM vadītāja Virdžīnija Rometi norāda, ka Covid-19 krīzes laikā attīstījušās dažādas tehnoloģiskās tendences, kas ļāvušas cilvēkiem veiksmīgi pāriet uz attālināto darbu. Šīs tendences saglabāsies arī pēc tam, kad vakcīna būs pieejama, jo “attālinātais darbs nekur jau nepazudīs, bet vakcīna ļaus atgriezties, iespējams, pie jaunas normālās vides,” sacīja Rometi.

Pašā kompānijā “Zoom” tika paziņots par plāniem meklēt jaunus izaugsmes avotus, piemēram, integrēties kādā citā digitālajā servisā, piemēram, “Slack”.

Kā norāda “Zoom” starptautiskās nodaļas vadītājs Eibs Smits, lietotnei ir liels potenciāls augt tieši kā biznesa sadarbības rīkam, kas ļautu kompānijām ar videozvanu palīdzību sadarboties ar klientiem. Tā, piemēram, vasarā britu banka HSBC sāka izmantot platformu, lai attālināti piešķirtu klientiem hipotekāros kredītus.

“Zoom” pārstāvji norāda, ka līdz ar pandēmijas otro vilni ir atgriezusies paaugstināta interese par kompānijas sniegtajiem pakalpojumiem, taču šāda situācija ilgi nebūs – otrais vilnis kādā brīdī sāks iet mazumā, un nākamā gada laikā arī vakcīna var palīdzēt mazināt slimības izplatību, kas cilvēkiem ļaus atgriezties savā darbā klātienē. Respektīvi – mazinot “Zoom” ietekmi. Bet vai tas nozīmēs “Zoom” ēras beigas? Visticamāk, ka ne.