Covid-19 vai gripa? Atpazīsti slimību laikus...

Jau pirms Covid-19 parādīšanās pacientiem bija grūti saprast, cik nopietni uztvert bieži sastopamos simptomus – iesnas, klepu un kakla sāpes.

Viegla saaukstēšanās lielākoties ir tikai nepatīkamu sajūtu komplekts, taču smags gripas gadījums, kas sākas līdzīgi, var arī nogalināt. Un nu vēl arī ļoti lipīgais jaunais vīruss.

Dažus soļus, lai uzlabotu izredzes saglabāt veselību pandēmijas un sezonālo slimību laikā, iesaka Inga Orleāne, interniste, funkcionālās diagnostikas speciāliste, VCA «Aura» dienas stacionāra vadītāja.

1. Negaidiet, kamēr saslimstat, un jau laikus nodibiniet attiecības ar primārās aprūpes sniedzēju – ir jābūt skaidrai izpratnei, kur zvanīt, ar ko sazināties, ja parādās simptomi.

2. Pārbaudiet savu vakcinācijas pasi! Primārās aprūpes sniedzēji, kā arī farmaceiti var palīdzēt izsekot nepieciešamajām vakcinācijām – imunizācija ir īpaši svarīga pandēmijas laikā. Šoruden, tāpat kā katru gadu, iesakāma vakcinēšanās pret gripu gandrīz visiem, kas vecāki par sešiem mēnešiem, ieskaitot grūtnieces un vecāka gadagājuma cilvēkus. Tāpat būtu vēlama imunizācija pret pneimokoku pneimoniju, īpaši senioriem. Šīs ir divas elpceļu slimības, ko biežāk novēro rudenī un ziemā un kam var būt smagas sekas. Taču ir vērts pārbaudīt, vai jūs un tuvinieki esat vakcinējušies arī pret citām nopietnām vakcīnkontrolējamām slimībām, piemēram, garo klepu, vējbakām, masalām.

3. Kontrolējiet alerģijas, ja jums tādas ir! Putekšņi, putekļi, pelējums var izraisīt tādus simptomus kā iesnas, šķaudīšana, acu nieze vai asarošana, galvassāpes un pat nogurums. Lai novērstu iekaisumu, kas liek simptomiem saasināties, lietojiet medikamentus vēl pirms simptomu rašanās vai pēc pirmajām pazīmēm. Ir svarīgi atcerēties: lai arī alerģijas var izraisīt augšējo elpceļu simptomus un, iespējams, izmaiņas ožā, tās neizraisa Covid-19 un gripai raksturīgo drudzi.

4. Turiet termometru pa rokai! Drudzis ir galvenais simptoms, kas palīdz klīnicistiem noteikt diagnozi un izlemt, kāds aprūpes līmenis jums nepieciešams, tāpēc šīs informācijas iegūšana, kad jūs pirmo reizi sazināsities, var būt svarīga. Temperatūras pārbaude palīdz atšķirt alerģiju no infekcijas. Atcerieties, ka par drudzi liecina 38 grādi un augstāks termometra stabiņš. Bet tik un tā nepiktojieties, ja ārsts iesaka vienkārši atpūsties, dzert daudz šķidruma un gaidīt, lai redzētu, kā simptomi attīstās. Gan Covid-19, gan saaukstēšanos un gripu izraisa vīrusi, nevis baktērijas, tāpēc antibiotikas tos neārstēs.

5. Izmantojiet visus iespējamos saziņas veidus! Daudzām ārstu praksēm ir saites tiešsaistē, lai palīdzētu jums pierakstīties vai uzdot jautājumus elektroniski. Ja jums ir hroniskas veselības problēmas, iemācieties uzturēt ar ārstu kontaktus un lietojiet iespējami vairāk atbalsta rīku. Ja saslimstat, pārbaudiet, vai tālrunis ir uzlādēts.

6. Pievērsiet uzmanību simptomiem un ziniet «sarkanos karogus»! Ir noderīgi ielāgot iespējami vairāk informācijas par visiem augšējo elpceļu slimību simptomiem. Taču pārāk nepaļaujieties uz savām «diagnosta» spējām – ja neesat pārliecināts, sazinieties ar ārstu vai farmaceitu, lai lemtu par diagnozi un par ārstēšanas plānu. Tas ir īpaši svarīgi, ja jums ir hroniskas slimības. Kā saprast, vai tas, ko piedzīvojat, ir ārkārtas situācija? Daži bieži sastopamie «sarkanā karoga» simptomi, kas norāda, ka vajadzētu zvanīt ārstam vai neatliekamajai palīdzībai, ir pēkšņas sāpes krūtīs; apjukums vai traucēta uztvere; jebkādas skābekļa trūkuma pazīmes (piemēram, zilas vai violetas lūpas, kampšana pēc gaisa).

7. Nekrītiet panikā. Lūdziet padomu ārstam. Nevilcinieties meklēt palīdzību, lai arī cik niecīgas jūsu veselības problēmas šķistu. Neviens nav imūns pret bailēm patiešām saslimt! Mediķi ir pielāgojušies Covid-19 situācijai un izprot jūsu bažas. Laba komunikācija var izglābt dzīvību!

COVID-19 UN GRIPA – LĪDZĪGAIS

Abu vīrusu izplatīšanās ceļš ir līdzīgs. Kaites var skart jebkuru no mums, esot ciešā kontaktā ar jau saslimušo – tuvāk par diviem metriem. Vīrusi tiek izplatīti ar pilieniem, kas rodas šķaudot, runājot vai klepojot. Tie var nokļūt blakus esošā cilvēka elpceļos. Turklāt inficēšanās var notikt arī tad, ja pieskaras virsmai, uz kuras atrodas vīruss, un pēc tam pieskaras sejai, mutei, degunam vai acīm.

Abu slimību kopīgie simptomi

· Drudzis.

· Klepus.

· Nogurums.

· Sāpošs kakls.

· Galvassāpes, kas retāk ir Covid-19 gadījumā.

· Elpas trūkums vai apgrūtināta elpošana.

· Sāpes muskuļos.

· Iesnas vai aizlikts deguns, kas biežāk gan būs gripas gadījumā.

· Slikta dūša, vemšana, kas biežāk piemeklē bērnus, nevis pieaugušos.

· Var būt paaugstināta temperatūra.

Slimības pazīmes var variēt no neesamības līdz viegliem vai smagiem simptomiem. Vieglu simptomu gadījumā atveseļošanās procesā var pietikt ar atpūtu mājās un šķidruma uzņemšanu, taču smagākos gadījumos var būt nepieciešama ārstu uzraudzība slimnīcā. Turklāt nav izslēgts, ka cilvēku var piemeklēt abas kaites vienlaikus – gan Covid-19, gan gripa, atgādina VCA interniste Inga Orleāne.

Slimību komplikācijas

Abi vīrusi var izraisīt ne tikai līdzīgus simptomus, bet arī vienādas komplikācijas. To skaitā var būt pneimonija, akūtu elpošanas traucējumu sindroms, orgānu mazspēja, sirds vai smadzeņu iekaisums, sirdslēkmes, insults vai pat iestāties nāve.

COVID-19 UN GRIPA – ATŠĶIRĪGAIS

Abām slimībām ir vairākas atšķirības. Kaut tās abas izraisa vīrusi, tie ir pavisam dažādi. Covid-19 izraisa jauns un līdz galam vēl neizpētīts koronavīruss ar nosaukumu SARS-CoV-2. Savukārt gripu izraisa A un B grupas gripas vīrusi.

Kaut daži simptomi var būt līdzīgi, var atšķirties to sākšanās laiks un norise.

Covid-19 gadījumā var rasties garšas un/vai smaržas zudums. Turklāt simptomi var sākties 2–14 dienas pēc inficēšanās. Gripas pirmie simptomi parasti parādās 1–4 dienas pēc saslimšanas. Salīdzinot abas slimības, Covid-19 ir lipīgāka un izplatās daudz ātrāk. Covid-19 gadījumā smagāks un biežāks ir komplikāciju risks. Arī mirstības rādītāji šim jaunajam vīrusam ir daudz augstāki nekā gripas gadījumā. Turklāt tas var izraisīt dažādas gripas komplikācijas, tostarp asins recekļu rašanos un multisistēmu iekaisuma sindromu bērniem.

Ārstēšana

Viena no gripas priekšrocībām ir tā, ka to var ārstēt ar pretvīrusu zālēm. Turklāt katru gadu var saņemt gripas vakcīnu, kas var palīdzēt samazināt saslimšanas risku, kā arī slimības smaguma un nopietnu komplikāciju risku. Vakcīna nodrošina aizsardzību pret trim vai četriem gripas vīrusiem, kas ir izplatītākie konkrētā gada gripas sezonā. Svarīgi atcerēties, ka gripas vakcīna nepasargā no Covid-19, bet tā arī nerada risku saslimt ar jaunā vīrusa infekciju vai citu elpceļu infekciju.

Savukārt Covid-19 ārstēšanai patlaban nav apstiprināti pretvīrusu medikamenti, taču ir zāles, kuras ārsti lieto, lai mazinātu infekcijas smaguma pakāpi. Nav pieejamas arī vakcīnas, kas pasargātu no Covid-19, taču turpinās tās izstrāde.

COVID-19 IETEKME UZ GRIPAS SEZONU

Gripas sezona parasti ir rudenī un ziemā. Un pastāv iespēja, ka šajā laikā var saslimt ar abiem vīrusiem. Diemžēl tās nav labas ziņas. Pētījumi liecina, ka pacienti, kas inficēti gan ar gripu, gan ar SARS-CoV-2, mirst biežāk nekā tie, kuriem ir tikai jaunais koronavīruss. Viņiem arī ir lielāks smagas Covid-19 norises risks.

„Tas apstiprina, cik svarīgi ir visiem spēkiem izvairīties no gripas un citiem respiratoriem vīrusiem,” uzsver Inga Orleāne.

Tieši tāpēc vakcīnām šogad ir īpaša nozīme. Tās palīdz samazināt gripas un pneimonijas gadījumus, kas citādi noplicinātu veselības aprūpes resursus. Gripas epidēmija var piepildīt slimnīcas. Ja tam pāri klājas Covid-19 vilnis, būs pavisam maz jaudas, lai sekmīgi ārstētu abus.

KĀ IZVAIRĪTIES NO SASLIMŠANAS?

· Ievērojiet distanci.

· Izvairieties no plašākiem pasākumiem.

· Bieži mazgājiet rokas ar ziepēm vismaz 20 sekundes vai dezinficējiet tās.

· Valkājiet sejas masku sabiedriskās vietās.

· Izvairieties ar rokām aiztikt seju, acis, muti vai degunu.

· Regulāri tīriet un dezinficējiet biežāk skartās virsmas – durvju rokturus, gaismas slēdžus, tālruņus.