Pozitīvs skats uz dzīvi kā kopjama spēja veselības krīzes laikā

Aptieku apmeklētāji parasti vēršas pie farmaceita vēlmē tikt galā ar kādu problēmu. Nereti slimība vai sāpes padara pacientu neiecietīgu. Pandēmija šo nervozitāti vēl vairāk saasina. „Ar to jāspēj tikt galā, jāpanāk, ka ne tikai pacienta problēmai ir rasts risinājums, bet arī mazināts negatīvais uzbudinājums,” stāsta farmaceits Vadims Brižaņs.

Darbs aptiekā bez prasmes neļauties negativitātes spiedienam, nav iespējams. Tādēļ ir vērā ņemams speciālista padoms, kā uzturēt sevī možu garu.

„Pozitīva domāšana ir kā mērķtiecīga tiekšanās uz labo un spēja to racionalizēt,” skaidro Vadims Brižaņs. Lai šādu domāšanas modeli ieviestu dzīvē, tā praktiski lietojama ikdienā. Farmaceits norāda, ka arī runas veids un domāšana spēj parādīt katra mūsu attieksmi pret sevi, dzīvi un apkārtējiem notikumiem. Ilgstošā periodā tas var ietekmēt arī veselību: „Uz pozitīvismu vērsts domāšanas veids, kas parasti saistās ar optimismu, ir daļa no stresa pārvaldīšanas stratēģijas.”

Spēja valdīt pār stresu un negatīvām situācijām uzlabo veselību un dzīvi kopumā, ļaujot pieņemt izsvērtākus lēmumus.

Ar ko sākt?

Lai vairotu pozitīvismu un piekoptu optimistiskā pieejā balstītu dzīvesveidu, vispirms jāsaprot, kas tad ir pozitīvā domāšana un, jā, arī runāšana. “Pozitīvā domāšana nenozīmē mazāk patīkamo lietu un situāciju ignorēšanu, bet gan prasmi ar mazāk patīkamo tikt galā pozitīvāk un produktīvāk,” skaidro farmaceits. Ir jāspēj kontrolēt domas un pieņemt, ka sliktajā var saskatīt kaut mazu daļiņu labā.

Šis process jāsāk ar „pašsarunāšanos” jeb „pašdomām”, kas visbiežāk jaucas pa galvu kopā ar negatīvo. Negācijas bieži vien izraisa maldīgi uzskati un informācijas trūkums.

Tas jāizbalansē, papildus izpētot situāciju un sākot risināt problēmu no optimistiskā skatu punkta ar konkrētas rīcības palīdzību.

„Piemēram, neizpratne par mīklainām sajūtām rada trauksmi, bet saruna ar farmaceitu, iegūstot papildu informāciju un sapratni, kā rīkoties tālāk, piedāvā racionālu rīcības modeli, nomierina un ļauj mainīt negatīvās domas,” ir pārliecināts „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.

Pozitīva domāšana veselībai

Farmaceits min, ka ir virkne ieguvumu, ko spēj dod optimisms un pozitīvā domāšana. Tas spēj ne tikai padarīt gaišāku ikdienas dzīvi, bet arī uzlabo veselību:

· palielina dzīves ilgumu;

· veicina izturību pret saaukstēšanos un citām slimībām;

· samazina depresiju un stresa līmeni;

· uzlabo psihisko un fizisko pašsajūtu;

· spēcina sirds un asinsvadu veselību, kā arī samazina nāves risku no sirds un asinsvadu slimībām;

· uzlabo prasmi pārvarēt stresu un grūtības.

“Praktizējot pozitīvo domāšanu un palielinot pozitīvās perspektīvas, uzlabojas stresa pārvarēšanas spējas, kas mazina stresa kaitīgo ietekmi uz veselību un ķermeni kopumā,” piebilst Vadims Brižaņs. Turklāt pozitīvā domāšana liek arī dzīvot veselīgāk.

Cilvēki, kas piekopj pozitīvismu, vairāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, pievēršas veselīgākam uzturam, nesmēķē, nelieto pārmērīgi  alkoholiskos dzērienus un rūpējas par savu veselību.

Identificē negatīvo

Lai saprastu, vai domāšana un runa ir negatīva vai pozitīva, ir vērts apskatīt negatīvas pašrunas formu piemēri:

· Filtrēšana. Komplimenta, uzslavas brīdī tiek uztverts negatīvais un izfiltrēts jeb „izņemts” pozitīvais. Piemēram, saņemot uzslavu par labi paveiktu darbu, cilvēks sāk koncentrēties vairāk uz pienākumiem, to izpildi, “palaiž gar ausīm” uzslavu.

· Personalizēšana. Sliktos brīžos un notikumos vienmēr automātiski vaino sevi. Piemēram, draugu pasākums tiek atcelts, jo neviens nevēlas tikties ar tevi.

· Katastrofēšana. Pirms vēl noticis kaut kas slikts, domās tiek uzburtas vissliktākās lietas, kas noved pie scenārija, ka visa diena ir neizdevusies.

· Galējības. Lietas un situācijas tiek uztvertas tikai kā labas vai sliktas. Nepastāv vidusceļš. Bieži cilvēks cenšas būt ideāls, taču, ja tāds nespēj būt, tad sāk sevi uzskatīt par neveiksminieku.

Labais vairo labo

Lai piekoptu pozitīvo domāšanu, jākoncentrējas uz labo un patīkamo. Praktizējot var iemācīties negatīvo pārvērst pozitīvajā. Šī domāšanas un lietu uztveršanas kontrolēšana neizmainās vienas dienas laikā. Tam nepieciešams ilgāks brīdis, lai kļūtu par ikdienas ieradumu. Var noderēt padomi, kā domāt un uzvesties pozitīvāk un optimistiskāk.

· Izvērtē, ko vēlies mainīt. Sāc ar vienu konkrētu jomu, piemēram, darbu, attiecībām vai ikdienas dzīvi. Ievies pozitīvo pakāpeniski, nevis visās dzīves jomās uzreiz. Koncentrējoties uz vienu jomu, pieeja būs efektīvāka.

· Pārbaudi sevi. Dienas laikā vairākas reizes piefiksēt savu nostāju un domas. Ja tās pārsvarā ir negatīvas, mēģini pagriezt visu uz gaišo pusi.

· Pasmaidi. Neesi nepārtraukti nopietns. Ļaujies jautrībai. Sevišķi, ja diena bijusi grūta un ne tik ļoti izdevusies. Centies lietām pieiet ar humoru, jo jautrie un pozitīvie brīži mazina saspringumu.

· Esi par veselīgu dzīvesveidu. Centies ne tikai uzņemt veselīgu pārtiku, kas uzlabo prāta un ķermeņa mundrumu, bet mēģini dienā atrast 30 minūtes laika aktīvākām nodarbēm vai vingrošanai. Izkustēšanās spēj gan uzlabot garastāvokli, gan mazināt stresu.

· Vairo apkārt pozitīvos cilvēkus. Šie cilvēki spēs grūtos brīžos uzmundrināt un sniegt noderīgus padomus. Savukārt negatīvi tendēti cilvēki var tikai jau tā grūtos brīžos palielināt stresa līmeni un likt šaubīties par savām spējām.

· Praktizē pozitīvo domāšanu un runāšanu. Svarīgi ievērot likumu – nekad nesaki sev to, ko neteiktu citam. Esi pret sevi laipns un uzmundrinošs. Ja tomēr pa galvu šaudās kāda negatīva doma, pievērsies tai racionāli un padomā, kas tajā var būt pozitīvs. Turklāt, lai vairotu gaišo ikdienā, padomā, kas ir lietas, situācijas vai cilvēki, kam esi pateicīgs, kas dod dzīvei prieku.

Pārvērt negatīvo pozitīvajā

Lai saprastu, kā darbojas pozitīvā domāšana, ir pāris piemēri, kā negatīvo runu pārvērst pozitīvā domāšanā. Pirmā teikuma daļa ir negatīvismā sakņota domā, bet otrā – tikai nedaudz pārveidota, lai atraisītu rokas darbībai.

· Es nekad to neesmu darījis – tā ir iespēja uzzināt un apgūt ko jaunu.

· Tas ir pārāk sarežģīti – es tam pieiešu no cita skatupunkta.

· Man nav resursu – vajadzība ir jaunu izgudrojumu pamatā.

· Esmu pārāk slinks, lai to paveiktu – to visu nevaru iekļaut savā dienas grafikā, bet varu izskatīt savas prioritātes.

· Tas nekādā veidā nedarbosies – es varu meklēt risinājumu, lai tas darbotos.

· Tās ir pārāk radikālas izmaiņas – izmantosim iespēju.

· Neviens ar mani negrib sarunāties – uzsāc sarunu pirmais.

· Es negatavojos šajā jomā būt labākais – es mēģināšu vēlreiz.

Katru dienu, soli pa solim praktizējot pozitīvo domāšanu, tā lēnām mazinās paškritiku, sevis nepieņemšanu un negatīvismu gan pret sevi, gan apkārtējiem līdzcilvēkiem, atzīst Vadims Brižaņs. Turklāt, vairojot pozitīvo, pakāpeniski mazināsies stress, kas uzlabos kopējo garastāvokli un pašsajūtu.