Kas jāzina, pirms publicējat citas personas fotogrāfiju sociālajos tīklos? (5)

Tomēr vērts atcerēties par informācijas nezūdamību internetā un paša atbildību, to izplatot. Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka skaidro, kas jāņem vērā ikvienam interneta lietotājam.

Datu aizsardzības regula

Viena no izplatītākajām privātpersonu kļūdām, darbojoties sociālās tīklošanas vietnēs, ir pieņēmums, ka uz viņu darbībām neattiecas Datu aizsardzības regulas prasības.

Zināmā mērā tā patiešām ir – citu cilvēku adrešu un fotogrāfiju glabāšana, lietošana privātā sarakstē vai darbības sociālajos tīklos personiskos nolūkos neiekļaujas šajā tvērumā. Regulas izpratnē ar personiskiem pasākumiem saprotama personas datu apstrāde noteiktā, samērā šaurā personu lokā, kurus vieno kādas kopīgas intereses, piemēram, ģimene, vienas mājsaimniecības locekļi vai draugi.

Kas ir personas dati?

Personas dati ir jebkura informācija, tajā skaitā attēls, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu: tas nozīmē, ka šo personu var tieši vai netieši atpazīt pēc vārda, uzvārda, identifikācijas numura, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatora, fiziskajiem, fizioloģiskajiem, ģenētiskajiem, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem.

Vai publikācija sociālajos tīklos ir personas datu apstrāde?

Attēlu publicēšana, padarot tos redzamus un pieejamus nenoteiktam personu skaitam sociālās tīklošanas vietnē, ir uzskatāma par personas datu apstrādi, attiecīgi uz to attieksies regulas prasības. Tātad, lai šādu darbību veiktu, ir jābūt labam pamatojumam. Viens tāds pamatojums var būt personas piekrišana, tomēr bez tā pastāv arī pamatojums publicēt informāciju, ja tā skar kādas paša publicētāja tiesiskās intereses vai sabiedrībai nozīmīgu tēmu. Pat ja nolem veikt citas personas datu apstrādi, tai ir jābūt likumīgai, godprātīgai un šai personai pārredzamā veidā.

Vai katrs attēls ir pelnījis interneta lietotāju uzmanību?

Publicējot attēlus sociālajos tīklos, mums bieži šķiet, ka darām labu darbu, ka šis attēls noteikti visiem jāredz. Tomēr nezinot iespējams pārkāpt dažādas personas noteiktās tiesības, nepamatoti diskriminēt personu vai to apmelot, tajā skaitā pārkāpt tiesības uz privātumu, bet nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Neapdomīga attēlu publicēšana var sagādāt pamatīgas nepatikšanas: vēstuli no Datu valsts inspekcijas, kurā tā pieprasa paskaidrojumus par veiktajām darbībām, sliktākajā gadījumā – arī naudas sodu vai cita veida sodu. Cietusī persona var vērsties tiesā, ja uzskata, ka tai nodarīts kaitējums.

Pirms publicēšanas – uzdod sev kontroljautājumus

Saprast, kurā brīdī fotogrāfiju un citu datu publicēšana sociālajos tīklos būs regulas pārkāpums, bet kuros ne, palīdzēs dažu aspektu novērtēšana pirms publicēšanas.

· Kam personas dati būs redzami? Regula neattieksies uz ģimenes čatā pārsūtītu foto vai sievas vēstulē vīram pievienotu bērna skolas bildi. Toties uz ielas nofotografēta sveša jaunieša foto publicēšana publiskā interešu grupā “Apkaimes sargi” ar komentāru “šis laikam zaglis” gan regulas tvērumā var nonākt.

· Uz kuru cilvēku attiecas dati vai foto? Ja publiskojam datus par personām, ar kurām esam mājsaimniecības attiecībās, vai mums personīgi pazīstamām personām, tas ar lielu ticamību būs ārpus regulas. Bet, ja tas būs par cilvēkiem, ko iepriekš neesam redzējuši, tad gan iespējams nonākt regulas tvērumā.

· Kāds ir datu publicēšanas mērķis? Viena nejauša publikācija drīzāk liecinās par personīgos nolūkos veiktu datu apstrādi, bet regulāra sistemātiska dalīšanās ar datiem drīzāk liecina par to, ka šādām darbībām piemērojama regula.

· Kas publicē datus? Ja to dara viena persona, tas tuvina apstrādi personīgiem nolūkiem, bet, ja dati tiek publicēti personu grupas uzdevumā, visdrīzāk piemērojama regula.

· Kāda ietekme var būt publikācijai? Tīši smieties par cilvēkiem, pat ja tie ir tuvi draugi, un pazemot citas personas nav ne ētiski, ne likumīgi.

Neviens no šiem apstākļiem nav svarīgāks par citu, un katrā gadījumā atsevišķi jāizvērtē, vai sociālajos tīklos veiktās darbības attieksies uz personiskiem gadījumiem. Jāņem vērā, ka publikācijas "Facebook", "Instagram" un līdzīgās platformās pārsvarā ir redzamas nenoteiktam skaitam vietnes lietotāju, ja vien pats publicētājs iestatījumos nav norādījis ierobežojumu, ka viņa publicētos fotoattēlus redzēs tikai draugu lokā esošas personas.

Vienmēr ir vērts paturēt prātā – nedari otram to, ko nevēlies, lai kāds nodara tev. Diez vai tu gribētu, lai tava fotogrāfija izsmejošā, aizskarošā vai kādā citā negatīvā veidā tiktu publicēta sociālajos tīklos. Tādēļ vienmēr pirms foto publicēšanas padomā – varbūt par šo smieklīgo attēlu labāk uzrakstīt stāstu vai vismaz attēlā aizklāt personas seju, lai persona nebūtu atpazīstama.

Datu valsts inspekcija ir uzsākusi kampaņu "Balts uz melna", kurā aicina cilvēkus atpazīt robežu starp vārda brīvību un privātumu.