Pedro Laskureins: Meksikas prezidents vien 45 minūtes

Kad politiķis tiek ievēlēts par savas valsts prezidentu, parasti viņš tāds paliek salīdzinoši ilgu laiku. Piemēram, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko valsti vada jau kopš 1994. gada. Kazahstānas bijušais līderis Nursultāns Nazarbajevs savukārt valsti vadīja no 1990. līdz 2019. gadam. Bet Kongo Republikas prezidents Deniss Saso-Nguso pie savas valsts stūres bija no 1979. līdz 1992. gadam.

Un tad ir Pedro Laskureins, kurš par Meksikas prezidentu 1913. gadā bija vien 45 vai mazāk minūtes. Tiesa, tā nebija nejaušība, bet gan pilnīgi apzināta rīcība.

Kādreizējais Mehiko mērs un ārlietu ministrs Laskureins valsts politiskajās aprindās bija jau kopš brīža, kad meksikāņu ģenerālis Viktoriāno Huerta nolēma viņu izmantot kā bandinieku uz politiskā šaha galda. Laskureins bija nākamais prezidenta kandidāts gadījumā, ja kaut kas atgadītos ar toreizējo prezidentu Francisko Maduro. Huerta to zināja, kā arī zināja to, ka viņš varētu pārliecināt Laskureinu kļūt par viņa sabiedroto.

Maduro bija reformists, kurš pretojās Porfirio Diaza diktatūrai. Viņš savas diktatūras laikā radīja plaisu starp bagātajiem un nabagajiem, kas noveda līdz Meksikas revolūcijai 1910. gadā. Lai izvairītos no gāšanas, 1910. gada vēlēšanās Diazs lika Maduro ieslodzīt. Pēc tam, kad Maduro izdevās izbēgt, viņš paziņoja, ka vēlēšanu rezultāti ir safabricēti, un ierosināja militāru sacelšanos, kas noveda līdz Diaza krišanai. 1911. gadā valsts vadību pārņēma Maduro.

Huerta savukārt sarīkoja sacelšanos pret Maduro, tomēr kādā brīdī viņa pozīcija mainījās. Kopā ar Diaza radinieku Fēliksu Diazu Huerta sarīkoja apvērsumu. Liela loma šajos nemieros bija ASV vēstniekam Henrijam Leinam Vilsonam, kura pārraudzībā Huerta ar Diazu sadalīja varu.

Viena diena – trīs prezidenti

Viena versija ir tāda, ka Laskureins kā Huertas pārstāvis vērsās pie Maduro un paziņoja viņam par Huertas vēlmi no viņa atbrīvoties. Iebiedēts Maduro kopā ar viceprezidentu viceprezidentu Hosē Piņjo Suaresu atteicās no amata un beigu beigās piekrita atstāt valsti. Par spīti tam Huerta, kurš jau bija kļuvis par galveno revolucionāru, deva pavēli Maduro un Suaresam izpildīt nāvessodu, kas arī tika izdarīts.

Ņemot vērā Maduro un Suareza atteikšanos no amata, Laskureins bija nākamais Meksikas prezidenta kandidāts, tāpēc 1913. gada 19. februārī viņš par to arī kļuva. Huerta savukārt lika Laskureinam viņu iecelt par ministru, kas padarīja viņu par nākamo prezidenta kandidātu.

Rezultātā pēc 45 minūtēm Laskureins iesniedza atlūgumu, ļaujot viņa vietā stāties Huertam, kurš savu varu saglabāja līdz 1914. gadam, kad sacelšanās rezultātā viņš bija spiests doties trimdā. Viņš mira 1916. gada 13. janvārī no aknu cirozes. Laskureins savukārt mira 1952. gadā.

Interesanti, ka tehniski 19. februārī Meksikai vienā dienā bija trīs prezidenti.