Zinātnieki centīsies rekonstruēt 16. gadsimta Eiropas smaržu (5)

Vēsturnieki un zinātnieki no visas Eiropas tagad ir sanākuši kopā ar smaržu meistariem un muzeju ekspertiem, lai paveiktu unikālu projektu: noskaidrotu, kā smaržoja Eiropa laika posmā starp 16. un 20. gadsimtu. 

Mūsdienās Eiropas pilsētu ielas smaržo pēc kafijas, svaigi ceptas maizes un cigaretēm. Taču kāda smarža tajās valdīja pirms simts un vairāk gadiem? Smaržas noskaidrošana ir trīs gadus ilgā projekta “Odeuropa” daļa. Zinātnieki plāno rekonstruēt dažādas smaržas, piemēram, izžāvētas tabakas aromātu, dažādu ārstniecības augu smaržu un pat pilsētas kanālu smakas. 

Lai to paveiktu, vispirms viņiem jāizveido mākslīgais intelekts, kas būs trenēts pārlūkot vēsturiskos tekstus, kas rakstīti septiņās dažādās valodās. Šajos tekstos ir aprakstītas dažādās attiecīgā laika smaržas, vēstīts ziņu izdevumā “The Guardian”. 

Mākslīgais intelekts būs apmācīts arī identificēt iespējami aromātiskus objektus, kas pieminēti tekstos. Pētnieku komanda pēc tam izmantos iegūto informāciju, lai radītu Eiropas pagātnes smaržu enciklopēdiju. Tajā tiks iekļautas dažādu smaržu nozīmes, kā arī būs aprakstīts stāsts, kas slēpjas aiz noteiktām smaržām un vietām vai procesiem, kas saistīti ar smaržām. 

Pētnieki strādās kopā ar ķīmiķiem un smaržu meistariem, lai rekonstruētu pagātnes smaržas un izdomātu, kā tās izstādīt muzejā un citās vēsturiskās vietās. 

“Priekš manis tabaka ir galvenā smarža Eiropas vēsturē. Protams, tā nav tikai viena smarža, jo smaržu meistari un tabakas tirgotāji centās savam produktam piešķirt dažādas smaržu nianses,” komentēja vēsturnieks Viljams Tulets. 

Enciklopēdijā būs arī iekļauti arī dažādi ārstniecības augu apraksti un to smarža. Viens no tiem būs, piemēram, rozmarīns, kuru bieži lietoja cīņā ar mēri. Vai arī ožamā sāls, kuru lietoja pret ģībšanu. Tiesa, jāņem vērā, ka arī toreiz nevaldīja tikai patīkamas smaržas. Pasaule arīdzan bija pilna ar smirdoņu. 

Arī nejaukajām smakām ir sava vēsture. Mūsu uztvere, piemēram, ir mainījusies par to, kas skaitās smaržīgs, bet kas ož nepatīkami. Piemēram, ķermeņa smārdi par tabu kļuva tikai 20. gadsimtā, kad smaržas sāka ražot industriāli, bet ziepes kļuva pieejamas arī nabadzīgajiem cilvēkiem. 

Ar mūsdienu tehnoloģijām ir iespējams sintezēt teju jebkuru smaržu. Sarežģītākā projekta daļa būs smaržu aprakstu atrašana, jo cilvēki ne vienmēr par tām ir runājuši vai rakstījuši. 

“Smaržas dod mums iespēju ielūkoties pagātne daudz intīmākā, tiešākā un emocionālākā veidā, nekā to dod valoda,” teica smaržu vēsturnieks Karo Verbīks. 

Projekta budžets ir 3,3 miljonus eiro liels, un to plānots sākt janvārī.