Pieci veidi, kā "izdzīvot" darbā, kas patiesībā nepatīk (2)

Foto: Pexels

Pandēmijas laikā, kad pieaug bezdarba līmenis, ļoti daudzi cilvēki priecājas un novērtē to, ka viņiem ir iespēja strādāt un pelnīt. Tomēr ko darīt gadījumā, ja darbs, ko dari, burtiski riebjas?

Ja cilvēkam nepatīk darbs, tad viņš var justies vainīgs un nelaimīgs par to. Tomēr visā pasaulē ir tūkstošiem citu cilvēku, kuri arī dara to, kas viņiem patiesībā nepatīk.

Iespējams, ka tieši pandēmija ir atklājusi to, ka darāmais darbs nav īsti tas, ko dzīvē gribētos darīt. Varbūt darbs nav paticis jau iepriekš, taču tagad klāt nākusi zināma nolemtības sajūta. Līdz ar to – ir vainas apziņa, ka nekas nav darīts laikā, kad darba tirgus bija “labākā stāvoklī”, kādā tas ir tagad, līdz ar to – ir grūti atrast motivāciju un enerģiju, lai veiktu savus darba uzdevumus.

Pirms domājat, ko darīt tālāk, viens no galvenajiem risinājumiem ir saprast, kas tieši rada nepatīkamās sajūtas. Ja ir pieņemts lēmums atstāt darbu, ir jāsaprot, kādas ir citas darba iespējas un vai tas tiešām būs tas, kas darīs cilvēku laimīgu, jo ne vienmēr darba maiņa atrisina problēmas.

“Business Insider” vēsta, ka ir ārkārtīgi svarīgi apzināties patiesos iemeslus, kādēļ darba dēļ cilvēks jūtas nelaimīgs, garlaikots un nespēj koncentrēties darba uzdevumiem.

Karjeras attīstības eksperte Reičela Montanjesa norāda, ka cilvēkiem ir piecas galvenās vērtības, ko viņi gūst no sava darba, – mērķa apziņa, piederības sajūta, sasniegumi, kreativitāte un izaugsme.

“Lai visi šie pieci punkti tiktu piepildīti, ir pašam jāstrādā ar sevi. Tas gan nenotiek vienā brīdī, jo tagad mums ir ierobežotas iespējas manevrēt ar darba vietām, tomēr – mēs varam sasniegt šo punktu piepildījumu arī darbā, kas mums šķietami nepatīk,”

norāda Montanjesa.

Portāls “The Muse” piedāvā piecas lietas, ko iespējams darīt, lai pandēmijas laikā “izdzīvotu” darbā, kas pašam vairs nepatīk.

1. Apzini dažādus darba faktorus

Pirms lemjat, ka jāmaina darba vieta un jādodas prom, jāpadomā – varbūt ir iespējams atrast kādu risinājumu tepat.

Viens no apstākļiem ir ieguldījums darbā – tu dari savu darbu un dari to labi, tomēr jūti, ka tam vairs nav nekādas nozīmes un piepildījuma. Tieši tāpēc rodas sajūta, ka neesi veiksmīgs un karjera nav izdevusies. Šī sajūta pandēmijas laikā varētu būt pasliktinājusies, jo ir mainījušās prioritātes dzīvē.

Izaicinājumu trūkumi – iespējams, ka, darot darbu, vairs nav nekādas izaicinājuma sajūtas. Tāpat var gadīties, ka vienkārši nav vēlmes uzņemties arvien jaunus un atbildīgākus pienākumus.

Organizācijas struktūra – tāpat negatīvas emocijas var radīt struktūra, kāda pastāv darba vietā. Ja cilvēks ir sasniedzis augstāko iespējamo pakāpienu savā darba vietā un pakāpienu skaits ir ļoti ierobežots, cilvēks sākotnēji neapzināti, bet vēlāk jau apzināti sāk meklēt kādu citu vietu, kur strādāt augstākā līmenī.

Interešu konflikts – dzīvē viss mainās, un mainās arī cilvēka vērtību sistēma. Krīzes laikā var būt situācija, kad cilvēks saprot, ka viņa intereses un vērtības nesakrīt ar to, ko vēlas redzēt darba vieta. Līdz ar to laikā, kad cilvēka intereses krasi atšķiras no darba vietas uzstādījumiem, ir jādomā, kā nepieļaut, lai šis konflikts “sabeidz strādājošā dzīvi”.

Darba vietas politika – pandēmijas laikā tieši darba vietas politikas dēļ daudziem varētu būt apstājusies karjeras izaugsme. Piemēram, ja uzņēmums ir uzstādījis galveno mērķi – “pildīt nepieciešamākās funkcijas, lai izdzīvotu”, tad droši vien arī darbiniekiem nebūs iespējas cerēt uz kādu izaugsmi. Tas savukārt negatīvi ietekmē arī attiecības ar kolēģiem.

Šie elementi ir ļoti svarīgi, lai saprastu, kas ir “visu nelaimju sakne”. Identificējot problēmu, var mēģināt saprast, kā turpināt dzīvot un strādāt tālāk.

2. Pārdomā to, kā izmantot savas spēcīgākās prasmes darbā

Savu spēcīgāko prasmju izmantošana ir ļoti būtiska, tomēr – jārēķinās arī ar citiem faktoriem, lai nebūtu jāsaskaras ar izdegšanas sindromu. Cilvēka spēcīgākās īpašības var būt tās, kas ļauj gūt enerģiju un apziņu, ka kaut kas tiek darīts labāk, nekā to dara citi. Bet, ja tiek darīts darbs, kurā nav iespējams izmantot savas labākās prasmes, var nākties saskarties ar izdegšanu.

Tāpēc ir jāpadomā, kā veicamajā darbā integrēt savas spēcīgākās prasmes un kā to sasniegt. Šeit svarīgi ir jautājumi: Ko? Kāpēc? Kā? Kad? Kur? Piemēram – tu esi inženieris, kas prot vadīt cilvēkus. Kā to īstenot savā organizācijā? Vai ir kādi projekti, kur paralēli būtu nepieciešams vadīt cilvēkus? Kad būtu īstais laiks, kad piedāvāt darba vadītājam piedāvāt savu palīdzību ar savām spēcīgākajām prasmēm?

3. Pārvērtē savu lomu

Konkurences apstākļos “izspiest” no sava darba maksimumu ir kā jūsu slepenais ierocis. Šādi ir iespējams veidot emocionālu saikni ar savu darbu. Tieši tāpēc, izmantojot arī emocionālos apsvērumus, var transformēt savu lomu darbā tā, lai darbs sniegtu gandarījumu un prieku. Šādi pārvērtējot savu lomu, var saprast arī to, kādas ir emocionālā līmeņa vēlmes no nākamās darba vietas, un vai savu lomu būs iespējams īstenot jaunā vietā.

Teorētiski, cilvēkam dzīvē ir vairākas darba un dzīves lomu izvēles, tāpēc mainīgajos apstākļos, kad nav lielas skaidrības par savu nākotni, jāsaprot, pie kādas lomas pieturēties. Vai tā būtu darbība mārketingā, vai arī kādā citā jomā, ir jāsaskata sava darba nozīmīgums ne tikai savā, bet arī citu cilvēku dzīvē, un ko mēs kā savas jomas speciālisti varam darīt, lai pierādītu šo nozīmīgumu.

Ja problēmas darbā ir saistītas ar veicamajiem pienākumiem, ir vērts mainīt savu atbildības lauku un pamēģināt veikt savu darbu citādākā veidā, iespējams, vienoties ar savu darba vadītāju par pilnīgi jaunu pienākumu veikšanu. Šādas pārmaiņas arī var notikt īslaicīgi – uz pandēmijas laiku, kad kompānijas mēģina pielāgot savu darbību jaunajiem apstākļiem. Reizēm, kad nākas strādāt mazākās komandās, tā ir iespēja, kā pierādīt sevi kā līderi.

Tas savukārt rada situāciju, kad ir nepieciešams pārvērtēt savas attiecības ar kolēģiem. Uzņemoties līdera lomu, var veidot dažādus (attālinātus) pasākumus vai arī sniegt padomus mazāk pieredzējušajiem kolēģiem.

Sociālās izolācijas laikmetā ir ļoti svarīgi veidot spēcīgas attiecības ar saviem kolēģiem. Tas mums ļauj būt saprotošākiem un labāk apzināties to, ka ne tikai mēs, bet arī citi piedzīvo grūtu laiku.

Šis laiks var kļūt par iespēju, kad veidot spēcīgākas attiecības un uzņemties jaunu sociālo lomu savā organizācijā. Strādājot no mājām, teorētiski tas pat ir vieglāk izdarāms, jo mēs jau daļēji esam aiz “ekrāna vairoga”.

Šeit gan jāpiezīmē – ja neviens no iepriekšējiem punktiem nav īstenojams, vai arī ir skaidrs, ka tas neuzlabos situāciju, tad gan droši vien ir jāmeklē kādas citas iespējas, ko darīt, jo nespēja mainīt savu lomu organizācijā, kā arī mainīt attiecības ar kolēģiem liecina par savā ziņā toksisku vidi kompānijā.

4. Rūpējies par sevi un audzē pārliecību par sevi

Pašreizējos apstākļos darba maiņa var būt daudz sarežģītāka un laikietilpīgāka, nekā tas bija pirms pandēmijas. Tāpēc šis ir laiks, kad var apgūt dažādus rīkus, kā morāli sevi stiprināt un parūpēties par sevi. Piemēram, tam var izmantot sociālos tīklus un sekot lapām, kas publicē motivējošu un iedvesmojošu saturu.

Tāpat ir vēlams audzēt pārliecību par sevi. Tas nav viegls uzdevums, tomēr tas ir izdarāms. Sastādi darāmo darbu plānu un izaicini sevi. Kad plānu izdodas īstenot, tad paslavē sevi un priecājies par to, ka tev ir izdevies veiksmīgi izpildīt tos uzdevumus, kam, iespējams, ļoti ilgi nav izdevies pievērst uzmanību.

Lai radītu šādu pārliecības audzēšanas sistēmu, ir jāsāk ar to lietu identificēšanu, kas sagādā vislielākās problēmas. Ja, piemēram, problēmas sagādā pārāk liela pašanalīze un neticība sev, tad jāmaina domāšana, piemēram, pirms katra uzdevuma sev atkārtojot: “Es uzticos sev. Es ticu sev. Es varu un spēju to izdarīt!”

Jāsaprot, ka pandēmijas laikā darbs ir kļuvis par lielu izaicinājumu daudziem cilvēkiem. Tomēr – daudzi cilvēki paši pat neapzinās, uz ko ir spējīgi. Apvienot attālināto darbu ar palīdzību bērniem, kas arī mācās attālināti, turklāt izdarot visus mājasdarbus, – tas jau vien ir iemesls, kādēļ būt lepnam par sevi.

Cilvēkiem ir jāiemācās sevi slavēt par sevis padarītajiem darbiem, nevis nepārtraukti analizēt un domāt “ko gan es varēju darīt citādāk” vai arī “ko es atkal izdarīju nepareizi”.

Mainot domāšanu šādā virzienā, ļoti iespējams, ka nepatika pret darbu patiesībā ir paša attieksmes problēma.

5. Apsver iespēju iesaistīties kādā blakusprojektā

Šodienas apstākļos darba tirgū svarīga ir arī kreativitāte. Strādāt pie kādiem papildu projektiem ir ļoti laba iespēja, kā iepazīt savas prasmes citos apstākļos. Tas nereti sniedz nepieciešamo enerģiju un svaigu perspektīvu uz savu pamatdarbu. Tas ir labs veids, kā būt redzeslokā gan kompānijām, gan citiem cilvēkiem, ar kuriem nākotnē potenciāli sadarboties.

“Noteikti būs jautājums – kā gan man darboties vēl kādā projektā, ja reiz es tikpat kā netieku galā ar savu darbu, vēl cenšoties palīdzēt bērniem pandēmijas laikā? Jā, es saprotu, ka šādas situācijas nav mazums.

Tomēr pamēģināt kaut ko jaunu nekad nenāk par sliktu. It īpaši, ja ir iespējams sarunāt savā pamatdarbā, ka var pastrādāt mazāku slodzi. Galu galā tā arī ir jauna un noderīga pieredze,” saka Montanjesa.

Ja jūsu stress vai izdegšana ir saistīta ar darbu (kas ir saistāms ar zemu pašvērtējumu, vienmuļiem vai garlaicīgiem uzdevumiem vai neefektivitātes sajūtām), tad šis mazais blakusprojekts var sniegt to, kas jums nepieciešams. Citiem vārdiem sakot, uzņemoties kaut ko mazu, kas sagādā jums prieku, pārējais var kļūt nedaudz mazāk saspringts un atvieglot vispārējo neapmierinātības sajūtu.

Karjeras izaugsme ir daļa no domāšanas veida un daļa no stratēģijas. Ja jūs vēlaties iegūt vairāk no sava darba, tas nozīmē, ka esat lielisks talants, kurš vēlas labāko no savas karjeras, - un jūs to esat pelnījis.

Svarīgākais
Uz augšu