Kāda ir deva, lai inficētos, kāpēc ar dažiem Covid-19 izspēlē ļaunu joku un kāda loma ir ir ģenētikai, kāpēc vairākas dienas pirms uzliesmojuma koronavīrusu atrod kanalizācijā un no kurienes ieradies otrā viļņa vīruss? Par to, ko pārsteidzošu zinātnieki atklājuši par koronavīrusu, stāsta Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes profesors Jānis Kloviņš.

Kloviņš saka, ka informācija par pētījumiem pienāk nepārtraukti. Zinātniskajām publikācijām ir pievienotā vērtība, kas palīdz veiksmīgāk cīnīties ar slimību. Pētījumi ģenētikā rāda, ka dažādi cilvēki uz šo slimību varētu reaģēt atšķirīgi. Ir noteikti gēnu varianti, kas varētu ietekmēt slimības gaitu. Ir kāds specifisks atklājums: nedaudziem cilvēkiem, kuru slimības gaita ir smaga, atrastas antivielas pret konkrētiem interferoniem (dabīgs imūnsistēmas regulators, kas rodas organismā pēc saskares ar vīrusu). Būtībā populācijā tādi gadījumi ir ļoti reti, bet smagi saslimušajiem Covid-19 slimniekiem šādas autoantivielas atrastas 10% gadījumu. Ja cilvēkam šī autoimunitāte radusies dzīves laikā un citu slimību gaitu neietekmē, tad Covid-19 gadījumā, iespējams, tā liek slimot smagāk.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X