Pavasarī, apkopojot informāciju par resursiem, Jūrmalas valsts ģimnāzijā secināts, ka
aptuveni desmitajai daļai skolēnu un sestajai daļai skolotāju pietrūkst nepieciešamās tehnikas attālinātām mācībām.
Daļa problēmu atrisināta ar skolā pieejamo datortehniku, pārējo skola pirkusi un gaida piegādi tuvākajā laikā.
Ģimnāzijā mācību materiālus rada arī paši. Tostarp ieraksta videolekcijas par kādu no mācību tematiem. Skolotājs par to saņem piemaksu. Izveidojusies sadarbība ar augstskolām, kas ļāvusi tikt arī pie tiešsaistes rokasgrāmatas skolotājiem.
Taču kā panākt to, lai bērni tiešām būtu klāt mācībās, arī esot savās mājās? “Viņam ir ļoti svarīgi, kāds viņš izskatās tajā kamerā, viņš neieslēdz iekšā kameras. Es nezinu, vai viņš vispār tur atrodas, bet kā tu vari panākt, lai viņš vai viņa parādās tev? (..) Ir ļoti svarīgi bērnam to stundu padarīt motivētu,” stāsta ģimnāzijas direktore Ieva Taranda.
Sarežģīti bijis pavasarī, pārslodze bijusi visiem. Taču kopš tā brīža ļoti mērķtiecīgi iets uz to, lai nepieciešamības gadījumā varētu mācīties attālināti, un gatavs rīcības plāns un modelis bijis jau septembra vidū.
Tomēr vēl oktobra vidū, kad šo jautājumu visām septiņsimt Latvijas skolām uzdeva Izglītības ministrija, 150 atzina, ka uz attālinātām mācībām nevarētu pāriet.
50 skolās veiktas padziļinātas aptaujas, un divas izglītības iestādes apliecinājušas, ka tajās nav nevienas tiešsaistes stundas. Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka tiešsaistē vajadzētu notikt aptuveni pusei mācību stundu. Izpētīts, ka daļa skolēnu, īpaši – ar labāku pieeju resursiem - attālinātajās mācībās var būt pat ieguvēji, bet ir daļa skolēnu, kuriem pietrūkst socializācijas un skolotāja klātbūtnes. Tālāk viss atkarīgs no skolas pieejas.