Pieļauju, ka tā varētu būt bijusi saruna, kur es viņam atgādinu, ka viņš, iespējams, man bija jau solījis, ka viņš to izdarīs.
Ka es viņam atgādinu, vai tu, lūdzu, nevarētu to izdarīt. Un visdrīzāk viņš man tikšanās reizē saka: “Kādi bija rekvizīti?” Tas ir ļoti ticami,” šādi sarunu “Cidonijā” atminas Pūce.
Vaicāts, vai saskaņā ar viņa versiju LA bijušais vadītājs ar Mičerevski ticies, lai pārliecinātu, ka vajag maksāt divus tūkstošus eiro kā biedra naudu, Pūce norāda: “Es nekad neesmu viņam pateicis, kāda tieši summa jāieskaita, nekad. Es aicinu pašus biedrus izvērtēt, cik viņi var atļauties iemaksāt, kādi ir viņu ienākumi, bet arī, protams, iezīmēju, kādas ir nepieciešamības.”
Te gan jāpiebilst, ka pirms trim gadiem sevišķi turīgs Mičerevskis nebija. “de facto” pārliecinājās, ka deklarācijā, ko viņš tolaik iesniedza, stājoties Rīgas domes deputāta amatā, Mičerevskis norādīja uzkrājumus aptuveni trīsarpus tūkstošu eiro apmērā. Arī vēlāk uzrādītie ienākumi par lielu rocību neliecina.
Pūce apzinoties, ka nesen publiski samelojis, tāpēc tagad viņam varētu neticēt, tomēr šoreiz Mičerevskim pilnīgi noteikti neesot taisnība. Arī Jaunups rakstiskā atbildē “de facto” noliedz, ka jelkad būtu devis naudu Mičerevskim vai kādam citam “Latvijas Attīstībai” biedram, vai ziedotājam ar norādījumiem to ieskaitīt partijai: “Māris Mičerevskis, acīmredzami, apzināti ceļ man un partijai neslavu. Tā nav patiesība. Es esmu uzrunājis gan partijas biedrus, gan partijas biedru rindās neesošus cilvēkus atbalstīt partiju ziedojot. To var apliecināt daudzi, un vienmēr esmu uztvēris to arī par svarīgu pienākumu. Tas bieži ir arī, tā teikt, pierunāšanas, motivēšanas jautājums, lai organizācija var veiksmīgi strādāt, īpaši priekšvēlēšanu laikā.”