Pētījums: Covid krīzes laikā sabiedrība uzticas speciālistiem, nevis politiķiem (12)

​Līdz šim nepazīstams vīruss, tā izraisītā slimība Covid-19, pašizolācija, karantīna, ārkārtējā situācija visai sabiedrībai ir bijusi jauna un biedējoša pieredze. Šādos krīzes brīžos cilvēki īpaši aktīvi meklē kādu autoritāti jeb uzticības personu, kas spētu atbildēt, kā tagad pareizi rīkoties. 

Tāpat kā pavasarī, šoruden visbiežāk kā kādu personu, kuru teiktajam uzticas visvairāk, Latvijas iedzīvotāji nosaukuši infektologu Ugu Dumpi, otrajā vietā ierindojas epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, trešajā – mediķi, ārsti, epidemiologi un zinātnieki kopumā, neizdalot kādu atsevišķu personību, liecina LTV un SKDS veiktais pētījums. 

Lielu autoritāti bauda arī bijušais ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis, kurš publiski asi kritizē Veselības ministriju rīcību Covid-19 ierobežošanā. Viņš atrodas ceturtajā vietā, apsteidzot veselības ministri Ilzi Viņķeli, kurai uzticas 4,3% iedzīvotāju, bet premjers Krišjānis Kariņš ierindojies tikai 8. vietā. Masku valkāšanas pretinieks Aldis Gobzems ir 11. populārākais viedokļu izplatītājs, secināts aptaujā. 

Tāpat kā pavasarī, aptuveni piektdaļa respondentu šajā jautājumā neuzticas nevienam, atzīmē raidījums. 

Pētījumā arī secināts, ka krieviski runājošajā sabiedrības daļā populāri ir tādi krievu un ukraiņu TV dakteri kā Aleksandrs Mjasņikovs, Jevgeņijs Komarovskis, Jeļena Kramarenko un Aleksejs Vodovozovs, kuru video vēstījumi ar brīžam neordināriem padomiem un pamācībām ir ļoti populāri krievvalodīgo vidū un tiek aktīvi izplatīti sociālajos tīklos. Tādēļ kopvērtējumā šie ārvalstu ārsti - "youtube" slavenības - bauda līdzīgu vai pat lielāku autoritāti nekā Latvijas NMPD direktore Liene Cipule vai Valsts prezidents Egils Levits.

Pavasara pētījumā augstā vietā šajā aptaujā atradās arī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, bet šobrīd viņš vairs tajā nav atrodams. Donalds Tramps un Vladimirs Putins gan vēl turas. 

Pētījumā respondentiem lūgts novērtēt vietējo amatpersonu un institūciju darbu. Vispozitīvāk tiek vērts epidemiologs Perevoščikovs un infektologs Dumpis, kam seko NMPD direktore Cipule. Ceturtajā vietā ierindojies pozitīvāk vērtētais no politiķiem – premjers Kariņš. Valdības vadītājs gan krietni atpaliek no pirmā trijnieka, bet viņam vienīgajam no politiķiem bilance vēl ir pozitīva, proti, pozitīvo vērtējumu nedaudz vairāk nekā negatīvo. Tālāk seko veselības ministre Viņķele un prezidents Levits.

Visnegatīvāk sabiedrība novērtējusi finanšu ministra Jāņa Reira, Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas un labklājības ministres Ramonas Petravičas darbu. 

Kā uzticamākās institūcijas aptaujas dalībnieki minējuši NMPD un SPKC, kam seko Veselības ministrija, bet Ministru kabinets un Saeima ir pēdējās vietās.  Salīdzinot ar pavasara datiem, izkārtojums ir tāds pats, bet

sabiedrības uzticība visām minētajām institūcijām sarukusi. Nedaudz straujāk kā pārējie savas pozīcijas zaudē valdība. 

Eksperti skaidro – tas ir ne tik daudz ar saistīts ar kļūdām Covid-19 apkarošanā, cik ar nepārdomātām iniciatīvām nākamā gada budžeta kontekstā.

SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš ministru nepopularitāti skaidro ar neskaidrajām nodokļu reformām apstākļos, kad sabiedrība jūtas izteikti nedroši: "Tas mazāk attiecināms uz publisko sektoru, kur katru mēnesi tiek maksāta cietā alga, bet privātajā sektorā tas izskatās citādi. Tagad mums pie tam vēl ir sērga, Covids, liela nenoteiktība - būs darbs vai nebūs darbs? Uzņēmumi bankrotēs, nebankrotēs? Un šajā neskaidrību laikā sākt atvērt debates par nodokļiem, sākt baidīt cilvēkus, ir ļoti nesaprātīgi," atzīmēja Kaktiņš. 

RSU asociētais profesors, filosofs Vents Sīlis savukārt norāda, ka Latvijā saslimušo skaits un mirušo skaits ir izcili zems, par ko jāpateicas Latvijas medicīnas aprūpes sistēmai. "Būtībā pašreizējā Latvijas situācija ir tiešs mediķu darba rezultāts.

Pašreizējā valdība par savu pastāvēšanu var pateikties tieši mediķiem, kuru algu palielinājumam viņiem atkal neatradās līdzekļu.

Valdību vairāk interesē labi izskatīties pašiem savās acīs. Viņiem dīvainā kārtā vairāk rūp pateikt, ka mēs darām, ko mēs varam, nevis reāli kaut ko izdarīt. To varēja īpaši izjust tajā, kā tika celti nodokļi un attieksmē pret kultūras darbiniekiem, kuru ienākumi cieš vēl vairāk," tā Sīlis.