Veselības aprūpes nozares eksperti ir vienisprātis – mūsdienu tehnoloģijām un pieejai kvalitatīvi pārvaldītiem datiem ir potenciāls uzlabot sadarbību un komunikāciju starp visiem veselības aprūpē iesaistītajiem – pacientiem, pakalpojumu sniedzējiem, pētniekiem – un veicināt veselības aprūpes sistēmas efektīvu darbību kopumā.
Datu digitalizācija ir veselības aprūpes nākotne
Tuvojoties tiešsaistes samitam “Toward Data-Driven Health: Sharing is Caring”, kas norisināsies 26. novembrī, veselības nozares eksperti dalās pieredzē par pacientu datu pārvaldību un tā nozīmi veselības aprūpē.
“Datu izmantošana veselības aprūpē ir izšķiroša, lai katram pacientam sniegtu vislabāko aprūpi,” uzskata Ziemeļvalstu labklājības centra vecākais padomnieks labklājības tehnoloģiju jomā Bengts Andersons (Bengt Andersson).
“To īpaši varam novērot starptautiskā kontekstā, kad e-receptes un pacienta vēsture jāizņem ceļojot. Ir arī svarīgi, lai dati būtu pieejami un pareizi, galvenokārt cilvēkiem, kuriem ir dažādas hroniskas slimības un kuri saņem pakalpojumus gan no veselības, gan no sociālās aprūpes, un kuri tiekas ar daudziem dažādiem speciālistiem,” stāsta B. Andersons.
PD, ortopēds un traumatologs Dominiks Foringers (PD Dr. med. Dominik Pförringer) uzskata, ka medicīnas pamatā ir pieredze. Pieredze būtībā nozīmē iegūt medicīnisku stāstu, izprast diagnozes jēdzienu un saprast, kā izvēlēties pareizo terapiju. Galu galā, tas vienmēr ir bijis un būs balstīts uz datiem. Ja mēs izmantosim šos datus un padarīsim tos salasāmus un saprotamus, pēc tam varam izmantot mūsdienīgas metodes, piemēram, mākslīgo intelektu, lai cilvēka prātu izmantotu kopā ar tehnoloģijām precīzai diagnostikai un terapijai ilgtermiņā.
“No tā nevar izvairīties – dati ir veselības aprūpes nākotne. Datu uztveršana veselības aprūpes jomā patiešām ir mainījusies un ir mainījusi situāciju. Viens no labākajiem piemēriem, ko varu minēt, ir ADA Health – sistēma, kas sastāv no algoritmiem, kuri analizē veselības situāciju un no tā sniedz ieteikumus – kurus jautājumus uzdot, lai uzzinātu, ar ko pacienti slimo. Dati ir mūsdienu otrais pilots, tie ļoti palīdz, jo īpaši ar tā sauktajām bāreņu slimībām – ļoti retām slimībām, kuras katru dienu neredzam,” skaidro D. Foringers.
Arī radioloģijā, ja tiek izmantots algoritms, kas palīdz atklāt nestandarta situācijas, var gūt lielu labumu, ja mašīna attēlos lasa līdzi. Vidēji radiologs vienā maiņā redz no 20 000 līdz 50 000 attēlu. Cilvēka smadzenēm nav iespējams to visu apstrādāt. Ja mašīna palīdz noteikt noteiktus attēlus, kuriem sevišķi jāpievērš uzmanība, tas palīdz glābt dzīvības.
“Novartis” vadītājs un “Novartis” grupas priekšsēdētājs Baltijā Teodors Vasiliu (Theodoros Vasileiou) pauž pārliecību, ka mākslīgajam intelektam un datos balstītām sistēmām ir milzīgs potenciāls pārveidot veselības aprūpes sistēmu un to, kā mēs vispār saprotam veselību. Pareizi izmantojot datus, veselības aprūpes speciālisti varēs pieņemt apzinātākus lēmumus, pacienti saņems precīzāku diagnozi, un tas kopumā ļaus pacientiem justies drošāk un pārliecinātāk par savu veselību un datiem. Lai pilnveidotu veselības aprūpes sistēmu, ir jāizveido arī jauns tiesiskais regulējums, jauni datu vākšanas un infrastruktūras standarti – tas ir apjomīgs, bet svarīgs darbs.
Tas ļaus datus novērtēt lokāli, nepārkāpjot datu privātumu, vienlaikus nodrošinot brīvu datu plūsmu Eiropas līmenī pētniecības un attīstības nolūkos.
Rīgā 2020. gada 26. novembrī notiks veselības aprūpes datu digitalizācijai veltīts tiešsaistes samits “Toward Data-Driven Health: Sharing is Caring” ar mērķi aktualizēt nepieciešamību pēc efektīvas, uz pacienta vajadzībām balstītas veselības aprūpes datu stratēģijas un palīdzēt ar virzību tās izveidē un ieviešanā Latvijā, sniedzot praksē balstītus ieteikumus.
Samitā piedalīsies dažādi vietēja un starptautiska līmeņa veselības nozares speciālisti un līderi, tai skaitā Latvijas Republikas veselības ministre Ilze Viņķele, Stenforda Universitātes Medicīnas skolas medicīnas teorijas un prakses profesors Dr. Ābrahams Vergēze (Abraham Verghese), Eiropas Savienības veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu (Stella Kyriakides), Microsoft EMEA Health vadītāja Elēna Bonfiljoli (Elena Bonfiglioli) un citi. Ar saviem personīgajiem pacienta pieredzes stāstiem dalīsies labdarības fonda “Rozā vilciens” un kustības #Pupkultūra vadītāja Zinta Uskale un pacientu biedrības “Soli priekšā melanomai” dibinātāja Sondra Zaļupe. Pasākuma moderators būs medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmuma “Vigo Health” vadītājs un Digitālās Veselības biedrības valdes loceklis Kristaps Krafte.
Samitu organizē Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests un Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā sadarbībā ar “Novartis Baltics” un “Roche Latvija”. Samita partneri: Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, “Microsoft Latvia”, “AbbVie”, “Janssen” un “TVNET”. Reģistrācija samitam: www.healthdatasummitriga.eu.