Dizaina domāšana ir instruments, lai radītu izpētē un visu lietotāju vajadzībās balstītus pakalpojumus un tos sistēmiski un sistemātiski vadītu. Dizaina domāšana nav jālieto vien kā burvju nūjiņa, lai saglābtu disfunkcionālus fiziskus vai e-pakalpojumus, neefektīvus procesus vai attiecības starp organizācijām. Cilvēkcentrēta pieeja izgaismo ne vien pacienta vajadzības un gaidas, bet arī pakalpojuma iekšējās struktūras, tostarp ārstu, medicīniskā klīnikas personāla, arī tehnoloģiju speciālistu vajadzības un darba procesus. Tā ietekmē procesus un rosina pārmaiņas organizāciju iekšienē – lēmumu pieņemšanā, iekšējā sadarbības kultūrā, zināšanu veidošanā un uzkrāšanā, regulējumā, noteikumos un visa veida pakalpojumu īstenošanā.
Birokrātiski klupšanas akmeņi un klusēšanas zelta tradīcija
Realitāte, kurā daudzi sarežģīti IT pakalpojumi un sistēmas tiek finansētas no ES fondu programmām, ir ienesusi arī virkni neveselīgu prakšu, ieskaitot birokrātiskus procesus un radījuši formālā izpildījumā, ne jēgpilnās vajadzībās balstītus risinājumus. Iespējams, arī laika trūkuma dēļ, veidojot jau daudziem pazīstamo e-veselību, pēc būtības ir izpalikusi izpētes, lietotāju vajadzību izziņas fāze – tas, kādas ir dažādo lietotāju vajadzības, zināšanas, uztvere un daudzo IT sistēmu, pakalpojumu savstarpējās mijiedarbības.
Strādājot ar pakalpojumu dizaina un dizaina domāšanas projektiem bieži var novērot, ka mums nereti trūkst spējas definēt, kādu tieši problēmu pakalpojums risina. Problēmas, uzdevuma definēšana arī ir daļa no izpētes fāzes – tā nāk no lietotāju vajadzību empātiskas izziņas, kartēšanas, grupēšanas. Tie ir pirmie soļi dizaina domāšanā. Visbiežāk e-pakalpojumu izstrādātājiem un attīstītājiem ir zināšanas un izpratne par