Jauns atklājums Pompejos: verga un viņa saimnieka atliekas (3)

Atrastie indivīdi bija viens ap 20 gadu vecs vīrietis un otrs ap 30 gadu vecs vīrietis. Viņi abi, kā izskatās, gāja bojā, cenšoties izbēgt no savas piepilsētas villas, bet tika Vezuva karsto pelnu un gāzu pārsteigti.

Pētnieki izņēma un izanalizēja upuru kaulus, bet tukšumus sacietējušajos pelnos, kur atradās kauli, skenēja ar lāzeru. Visbeidzot arheologi šajos cilvēka formas tukšumos ielēja ģipša masu, izveidojot divu mirušu cilvēku formas. Pēc šā veikuma atklājās arī sīkākas detaļas, piemēram, tas, ka abi upuri nāves brīdī bija tērpušies vilnas tunikās.

Nāve Pompejos

Šī villa atrodas aptuveni 700 metru uz ziemeļrietumiem no Pompejiem. Tā tika atklāta jau 1907. gadā, un virknē nelegālu izrakumu tika atrastas daudzas tās istabas un terases. 2017. gadā arheologi sāka jaunu izrakumu sēriju, daļēji lai pasargātu šo vietu no trofeju medniekiem un laupītājiem. 2018. gadā arheologiem izdevās atrast zirga atliekas, kurš izvirduma brīdī gāja bojā stallī.

Jaunie līķi tika atrasti galerijas sānu istabā villas galvenajā daļā. Šī galerija jeb koridors sastāv no arkām, virs kurām atradās vēl vairākas telpas. Abi vīrieši mira blakus L formā, proti, viena vīrieša kājas skāra otra vīrieša plecus.

FOTO: VERGA UN VIŅA SAIMNIEKA ATLIEKAS POMPEJOS

Jaunākais vīrietis bija 156 centimetrus garš. Viņa mugurkauls bija saliekts, kas liecina par to, ka viņš smagi strādājis, iespējams bijis vergs. Viņam mugurā bija īsa tunika, iespējams, darināta no vilnas.

Vecākais vīrietis savukārt bija 163 centimetrus garš un bija tērpies tunikā un vilnas apmetnī. Blakus upuriem bija arī citas iedobes, kurās atradās nevis ķermeņi, bet gan objekti. To forma liecināja, ka tie, visticamāk, bija drēbju saiņi, kurus abi vīrieši nesa sev līdzi, cenšoties aizbēgt.

Abi vīrieši noteikti pirms savas nāves piedzīvoja visai šausminošu diennakti. Zināms, ka mūsu ēras 79. gadā, visticamāk, 24. oktobrī izvirda Vezuvs un no debesīm sāka birt karstu pelnu un akmeņu lietus, kas turpinājās vairākas stundas. Pēc tam viss mainījās. Pompeju pārņēma spēcīga piroklastiskā plūsma, pārklājot pilsētu ar vairākus centimetrus biezu pelnu kārtu. Pirmā plūsmas fāze, šķiet, bija relatīvi lēna, bet pietiekami spēcīga, lai sagrautu ēkas.

Visticamāk, daudzi pirmo fāzi pārdzīvoja, tomēr veiksme viņus ilgi nepavadīja, jo tad nāca krietni ātrākā otrā piroklastiskā plūsma, kas ar pelniem pilnībā apklāja Pompejus un Herkulānu. Daudzi upuri gāja bojā spējā karstuma dēļ, kas bija tik liels, ka upuru smadzeņu audi pārvērtās stiklā. Citi, visticamāk, mira, saindējoties ar toksiskajām gāzēm, vai tika vienkārši plūsmas satriekti.

Jaunatklātie upuri atradās zem divus metrus biezas pelnu kārtas un bojā gājuši otrajā piroklastiskajā plūsmā.