Lēciens brīvībā: lietuvieša leģendārā bēgšana no Padomju Savienības (1)

Tā bija salīdzinoši ierasta diena ASV krasta apsardzes kuģa “Vigilant” un tā apkalpes darba dzīvē. 23. novembra rītā uz kuģa klāja uzkāpa pieci Ņūbedfordas zvejniecības nozares delegācijas pārstāvji, lai sagaidītu padomju kuģi, uz kura savukārt atradās pretējās puses zvejniecības delegācijas pārstāvji. Mērķis bija apspriest ar zvejniecību Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos saistītus jautājumus. 

Lēciens brīvībā

Tomēr viss beidzās dramatiski un negaidīti. Uz kuģa “Padomju Lietuva” strādāja lietuviešu jūrnieks Sims Kudirka, kurš juta dziļu riebumu pret padomju režīmu, kā arī nevēlējās nodot savu brālēnu, kurš bija partizāns, tāpēc nolēma bēgt. Viņš aizmirsa sievu un bērnus, aizmirsa savu māti un dzimteni; pārkāpis pāri sava kuģa bortam, viņš lēca, smagi piezemējoties uz amerikāņu kuģa klāja. Tomēr par brīvību vēl bija jāpacīnās. 

Lietuviešu režisores Giedres Žickītes dokumentālajā trillerī “Lēciens” (The Jump), kas pirmizrādi piedzīvos 27. novembrī un būs vēlāk skatāma arī LMT Viedtelevīzijā, nu jau 90 gadu vecais Sims Kudirka atminas notikušo. Līdz ar Sima stāstīto tiek atklātas arī amerikāņu kuģa apkalpes atmiņas par to dienu, ļaujot skatītājam uzzināt cilvēcisko un kailo patiesību par reālo un simbolisko lēcienu. 

NOSKATIES FILMAS "LĒCIENS" VIDEO RULLĪTI:

LĒCIENS_treileris from VFS FILMS on Vimeo.

Pēc piezemēšanās uz klāja Sims ko kājas nes meties kāpņu virzienā, kur ieskrējis taisni krūtīs maķenīt iereibušam krievu virsniekam, kurš pēc apspriedes devās atpakaļ uz savu kuģi. Izrāvies no apmulsušā virsnieka tvēriena, Sims bēdzis tālāk un beidzot uzskrējis virsū amerikāņiem, kuriem ar zīmju palīdzību un nedaudziem vārdiem angļu valodā lūdzis palīdzību, patvērumu. Pēc vairāku stundu ilgas apspriedes amerikāņi tomēr ļāvuši krieviem uzkāpt uz sava kuģa un aizvest Simu atpakaļ. Krievi izmisušo Simu sākumā kārtīgi apstrādājuši ar dūrēm, līdz viņš zaudējis samaņu, bet pēc tam aizstiepuši atpakaļ uz savu kuģi. Sima liktenis šķita izlemts. 

Sibīrija, lēģeris un protesti Amerikā 

Uz amerikāņu kuģa atradās arī Roberts Brieze – Ņūbedfordas Jūras produktu apgādes biedrības prezidents. Viņš aktīvi aizstāvēja Simu, kā arī parūpējās, lai par šo incidentu uzzinātu ASV valdība. Rezultāts bija eksplozīvs. Jau tā saspīlētajās attiecībās starp ASV un Padomju Savienību šis incidents kļuva simbolisks. Pats ASV prezidents Ričards Niksons rauca pieri un, kā redzams filmā, bargi kritizēja amerikāņu jūrnieku neizdarību. 

Tas, ka amerikāņi atdeva nevainīgo, palīdzību lūdzošo Simu atpakaļ krieviem, bija pamatīgs spēriens ASV kā imigrantus mīlošas, brīvas valsts reputācijai. Arī Padomju Savienība to nekavējoties izmantoja, sakot: lūk, lūk, varat nemaz nemēģināt nekur bēgt, amerikāņi jūs tāpat neņems pretī. 

ASV sākās plaši protesti, kuros cilvēki pieprasīja brīvību Simam un brīvību Baltijas valstīm. Politiķi bija sprukās, tomēr viens otrs to iemanījās izmantot savas politiskās karjeras labā, proti, palīdzēšana Simam viņa tālākajā liktenī bija labs balsu vairošanas rīks. ASV dzīvojošie lietuviešu imigranti vien varēja nodrošināt krietnu atbalstu, nemaz nerunājot par citiem aukstā kara nogurdinātajiem ASV pilsoņiem. 

Pēc vairākām izmeklēšanām notika neticamais – izrādījās, ka Kudirkas māte ir dzimusi ASV un piecu gadu vecumā atceļojusi uz Lietuvu, tāpēc pastāv iespēja Kudirkam piešķirt ASV pilsonību, kas varbūt atbrīvotu viņu no piespriestajiem desmit gadiem Sibīrijas lēģerī un ļautu emigrēt uz ASV. Par laimi, viss norisinājās gludi un 1974. gada 23. augustā Kudirka tika atbrīvots no cietuma. 

Emigrācija uz ASV un atgriešanās Lietuvā 

Divus mēnešus vēlāk, 5. novembrī, Sims kopā ar sievu, diviem bērniem un māti beidzot devās uz ASV. Beigu beigās Sims nonāca Ņujorkā, kur kļuva par kāda Bronksas nama pārvaldnieku, bet vēlāk - Kalifornijā. Tomēr arī ASV dzīve nav nekāda medusmaize. Kādā intervijā jau 1991. gadā Kudirka stāsta, ka viņa dzīves uztvere ir mainījusies. “Palmas izskatās skaisti no tālienes, bet, pienākot tuvāk, tās ir jāapcērp, un tās sāpīgi dur.” 

Lietuvā Sims ar sievu Geni atgriezās 2007. gadā. Gene 2015. gadā nomira, bet 90 gadu vecais Sims joprojām vada savas dienas mierā un labklājībā. 

Režisores Giedres Žickītes filma pasaules pirmizrādi piedzīvoja 9. oktobrī Varšavas starptautiskā filmu festivāla konkursa programmā, iegūstot labākās dokumentālās filmas balvu. Varšava ir viens no 15 A klases kinofestivāliem pasaulē, un filma kvalificējas  nominēšanai Eiropas Kinoakadēmijas balvai. 

Kopš pirmizrādes “Lēciens” ir izrādīts deviņos nozīmīgos starptautiskos festivālos - arī Romā, Jihlavā, Lībekā un Tallinā. Filmai ir lieliski panākumi ne tikai Eiropā - lielākajā ASV dokumentālo filmu festivālā “Doc NYC” “Lēciens” iekļuva skatītāju simpātiju desmitniekā. 

Visiem interesentiem ceturtdien no plkst 13:00 līdz 13:30 tiešraidē no TVNET studijas būs skatāma arī preses konference ar filmas komandu un festivāla “Artdocfest” direktoru Vitāliju Manski.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".