ES: Dalībvalstīm līdz 2030. gadam jāizskauž bezpajumtniecība (14)

Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, rezolūcijā, kas pieņemta ar 647 balsīm par, 13 pret un 32 atturoties, EP uzsver nedrošo dzīves situāciju vairāk nekā 700 000 personām, kas ik nakti Eiropā paliek bez pajumtes. Turklāt šis rādītājs pēdējo desmit gadu laikā audzis par 70%.

Lai novērstu bezpajumtniecību, EK jāatbalsta dalībvalstis, jāuzlabo uzraudzība, jāturpina nodrošināt finansējums un jāiesniedz ES satvars valsts stratēģijām bezpajumtniecības jomā. Dalībvalstīm jāpieņem princips "Mājoklis vispirms", kas palīdz ievērojami mazināt bezpajumtniecību, ieviešot rīcības plānus un novatoriskas pieejas, kuru pamatā ir pieņēmums par mājokli kā cilvēka pamattiesībām.

EP pieņemtajā rezolūcijā aicina dalībvalstis uzņemties galveno atbildību par bezpajumtniecības apkarošanu, strādāt pie profilaktiskiem un agrīnas iejaukšanās pasākumiem, apmainīties ar paraugpraksi ar citām dalībvalstīm un nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei, izglītībai un sociālajiem pakalpojumiem.

Tāpat dalībvalstis tiek aicinātas atbalstīt bezpajumtnieku integrāciju darba tirgū, nodrošinot atbalsta un saskaņošanas pasākumus, integrētas nodarbinātības programmas un apmācību, kā arī stiprināt datu vākšanas mehānismus, lai bezpajumtniecības rādītājus varētu sistemātiski uzraudzīt ES līmenī, un sniegt finansiālu atbalstu nevalstiskajām organizācijām (NVO) un pašvaldībām, palīdzot nodrošināt drošu telpu bez pajumtes palikušajiem vai novērst izlikšanu no mājokļa, jo īpaši Covid-19 krīzes laikā.

EP aicina dalībvalstis īstenot ilgtermiņa, uz kopienu un mājokļiem balstītas, integrētas valsts bezpajumtniecības stratēģijas, kā pagaidu risinājumu nodrošināt pastāvīgu un nepārtrauktu piekļuvi ārkārtas patvēruma vietām un sekmēt sociālo uzņēmējdarbību un pasākumus, kas uzlabo bezpajumtnieku aktīvu integrāciju.

Visbeidzot, EP aicina EK un dalībvalstis izmantot instrumentus, kas pieejami no ES daudzgadu budžetā un atveseļošanās fondā, lai uzlabotu trūcīgo mājsaimniecību nodarbinātības iespējas un sociālo integrāciju.

Krastiņš norādīja, ka Lūgumrakstu komiteja ir saņēmusi vairākus lūgumrakstus, kas vērsti uz milzīgo bezpajumtniecības skaita pieaugumu ES, ko izraisījušas augstākas mājokļu izmaksas, ekonomiskā krīze, samazināta sociālā aizsardzība un neatbilstoša politika.

Pārskatos par Covid-19 krīzes ietekmi uz mājokļu pieejamību ES, norāda, ka ekonomikas lejupslīde, kā arī darbavietu un ienākumu zaudēšana var vēl vairāk palielināt mājokļu izmaksas un bezpajumtniecības līmeni Eiropā.

Kaut arī mājokļu politika nav ES kompetencē, tā var netieši ietekmēt šo jomu ar noteikumiem, piemēram, valsts atbalsta noteikumiem, fiskālajām tiesībām un konkurences noteikumiem, kā arī ar pasākumiem, īpaši ieteikumiem un pamatnostādnēm, norādīja Krastiņš.