Alise Kolosova-Škutāne. Caur bulīmiju un anoreksiju līdz sava talanta saskatīšanai un ķermeņa pieņemšanai

Šarmantā sieviete prot radīt neaizmirstamu svētku atmosfēru, ieraut citus pasaku pasaulē un uzburt kaut ko pārpasaulīgu gan Latvijā, gan ārpus tās. Pasākumu organizēšanas jomā viņa darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Alise iedvesmu smeļas ceļojumos un īpaši atzīmē Bali un Itāliju. Šobrīd tās pat vairs nav tikai neaizmirstami estētiskas kāzas un privāti pasākumi, nākotnē Alise plāno organizēt arī retrītus.

“Ja cilvēks vispār aizdomājas, ka viņš ar kaut ko grib sākt, tad acīmredzot viņš tam ir gatavs. Citam cilvēkam tā doma pat neatnāk apziņā. Ir vajadzīga pašapziņa.

Nevienam nav vajadzīgs cilvēks, kurš ir izsmērējies, pazemīgs un pakalpīgs. Nevienam nevajag, ka mēs dzesējam savu gaismu. Ja tev ir Dieva doti talanti, tad cieni tos, ej, spīdi, attīsti un dod cilvēcei.

Neesi skops savos talantos, jo ne visiem tas ir dots. Katram talants ir savādāks. Vienkārši sāc vērt vaļā sirdi caur pateicību, nevis caur to, kā tev nav,” par paldies pateikšanas mākslu un pateicību spriež Alise.

“Pēdējā laikā esmu sapratusi, cik svarīga ir pieredze. Ir gadījušās situācijas, kurās iepriekš būtu pilnīgi izsista no sliedēm. Vispār es esmu ļoti empātisks cilvēks, bet darbā absolūti cita. Ir divas vai pat vairākas dažādas Alises.

Jo ir lielāka slodze un iespējami zemūdens akmeņi, jo vairāk es mobilizējos. Reizēm es kaut ko asi pasaku, aizeju un pati brīnos, ka tā tiešām biju es.

Darbā man pazūd humora izjūta un es vairs nespēju jokot,” par saspringto darbu svētku organizēšanā stāsta organizatore.

Ir ļoti grūti būt stiprai, plūstošai un sievišķīgai, ja tev pašai par visu ir jāparūpējas. Ļoti milzīga loma ir blakus esošajam vīrietim:

“Valdis mani ļoti mīl. Ir ļoti grūti būt tai maigajai, skaistajai, gādīgajai, ja tev pašai jārūpējas par visām lietām, par kurām var parūpēties arī vīrietis."

 Tas taču ir tik skaisti, kad viņi dara vienu, mēs darām otru, tā ir tāda kā never ending deja. Vīrišķais un sievišķais ir visā, gan mūsos katrā, gan dabā, gan dienā un naktī.”

“Jau baletskolas laikā es slimoju gan ar anoreksiju, gan bulīmiju.

Pret sevi esmu bijusi ļoti kritiska un prasīga, pat vardarbīga. Un es zinu, ka tas nav nekas fun. Man pat vēl nesen likās, ka man degunam vajag veikt operāciju.

Skatījos no dažādiem leņķiem un domāju - ārprāts, kas tas par kuprīti? Bet tad, kad tu ieskaties sevī dziļāk un ieraugi savādāk, tas sāk pazust, jo tu pieņem sevi tādu, kādu Dievs tevi ir radījis šajā skaistajā ķermenī,” par sevis pieņemšanu stāsta pasākumu organizētāja.

Ikvienam dzīvē nāk brīži, kad sāk aptrūkties iedvesma, arī Alise to ir piedzīvojusi: “Sapratu, ka ir jāpaplašina horizonts un iedvesmoties no citiem. Sāku braukt uz kongresiem, kur tiekas vadošie sfēras pārstāvji, gan plānotāji, gan noformētāji. Biju Meksikā, Itālijā. Sāku veidot kontaktus, un pamazām nāca arī pasākumi. Lielākais izaicinājums bija kāzas pie Komo ezera. Es pati sev kniebu un neticēju – jā, cik skaisti! Tas notiek!”

Vairāk par pašas kāzām, bērniem, bildināšanu, jogu un sevis pieņemšanu skaties Maijas Rozītes-Krištopanes Femme Fatale intervijā ar Alisi YouTube kanālā PERSONĪBA.