"Baltijas kurators" un "perspektīvie cilvēki" jeb kā Krievija iejaucas kaimiņvalstu iekšlietās (17)

“Dosjē” rīcībā nonākušie dokumenti snieguši ieskatu par to, kā ģenerāļa Černova padotie kūrē opozīcijas aktivitātes Gruzijā, veic darbu ar esošajiem un potenciālajiem viedokļu līderiem Armēnijā un Azerbaidžānā, kā arī aktīvi darbojas prokrieviski noskaņota Moldovas prezidenta amata kandidāta priekšvēlēšanu aktivitātēs. 

Tāpat “Dosjē” atklāj informāciju par Černova Baltijas kuratora darbu un “perspektīvo cilvēku” sarakstu, kurā iekļauti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji. 

Informācijas vākšanā par Baltijas valstīm “Dosjē” sadarbojies ar Igaunijas laikrakstu “Eesti Ekspress” un Lietuvas pētnieciskās žurnālistikas centru “Siena”. 

Baltijas kurators 

Vladimira Černova pakļautībā kā Baltijas jautājumu kurators strādājis Jevgeņijs Umerenkovs. Viņš bijis Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta pulkvedis, kas gadiem ilgi strādājis arī medijos.

Baltijas kuratora Umerenkova vārds plašāk kļuva zināms 2010.gada septembrī, kad viņš ieradās Lietuvā, lai kā goda viesis piedalītos konferencē “Baltijas reģiona perspektīvas - dzīvot mierā un partnerībā”. Šī konference tika rīkota pēc bijušās Lietuvas premjeres un Lietuvas Tautas partijas vadītājas Kazmiras Prunskienes iniciatīvas. 

Kopā ar Umerenkovu toreiz Lietuvā bija ieradies Krievijas valdošās partijas  “Vienotā Krievija” starptautisko sakaru nodaļas vadītājs Konstantīns Petričenko. Viņš toreiz pauda pārliecību, ka tikšot panākta sadarbības vienošanās starp “Vienoto Krieviju” un Lietuvas Tautas partiju. Izcēlās skandāls un Prunskiene tika apsūdzēta sadarbībā ar Krievijas izlūkdienestiem, tomēr gadu vēlāk sadarbības līgums starp abām partijām tomēr tika noslēgts.

Kā apgalvo “Dosjē”, Umerenkovs Baltijā plānveidīgi veidojis ietekmes aģentu tīklu, kā arī vācis kompromitējošu informāciju par vietējiem politiķiem un organizējis politiķu nomelnošanas kampaņas.

Umerenkovam ir plaša pieredze darbā ar medijiem – PSRS laikos viņu pēc universitātes beigšanas norīkoja darbā laikraksta “Komsomoļskaja pravda” redakcijā Maskavā, kur viņš nostrādāja 20 gadus. PSRS teju visos lielākajos laikrakstos daļa darbinieku bija specdienestu pārstāvji.

“Perspektīvie cilvēki” 

Kā secināms no ģenerāļa Černova darba dokumentiem, 2013.gadā “Baltijas nodaļā” tika izveidoti “perspektīvo cilvēku” saraksti. Šajos sarakstos tika iekļauti žurnālisti un politiķi, kurus, visticamāk, bija plānots izmantot informācijas vākšanai un propagandas akciju īstenošanai. 

Igaunijas sarakstā bija 19 cilvēku vārdi, Latvijas - deviņi, bet Lietuvas - septiņi. 

Igaunijas sarakstā bija vairāku Centra partijas politiķu vārdi, kā arī vairāku mediju, galvenokārt krievvalodīgo darbinieku vārdi. Latvijas sarakstā ir mediju, tostarp “Radio Baltkom”, “Mixnews.lv”, “Delfi”, NRA, “Latvijas avīze” darbinieku vārdi. Tikmēr Lietuvas “perspektīvo cilvēku” sarakstā ir mediju “Alfa.lt”, “Diena.lt”, “Delfi.lt” un “Kauno diena” darbinieku vārdi. 

Par attiecīgā cilvēka “perspektīvu” lielā mērā liecinot tas, vai šis cilvēks prot krievu valodu. “Dosjē” gan uzsver, ka iekļaušana “perspektīvo cilvēku” sarakstā nebūt nenozīmējot, ka ar šiem cilvēkiem "Baltijas koordinatora” cilvēki tiešām kontaktējušies. 

“Perspektīvo cilvēku” sarakstus esot veidojusi “Komsomoļskaja pravda” komentētāja Gaļina Sapožnikova. Pēc kādiem kritērijiem viņa šos cilvēkus izvēlējusies, nav zināms.

Baltijas kuratora pakļautībā darbojušies vēl vairāki cilvēki, tostarp “Komsomoļskaja pravda” darbinieki. 

“Dosjē” rīcībā esošā informācija liecina, ka Umerenkovs šogad esot atstādināts no "Baltijas kuratora” amata. Viņš esot atgriezies darbā laikrakstā  “Komsomoļskaja pravda”. 

“Baltijas virzienu” tagad uzraugot Umerenkova bijušais protežē Vadims Smirnovs. 2013.gadā Lietuvas specdienesti viņu turēja aizdomās par spiegošanu un pasludināja par Lietuvai nevēlamu personu.