Lielākais ieņēmumu kritums trūcīgākajām pašvaldībām

Raidījumā Reizniece-Ozola sacīja:

“Mēs zinām, ka iespēja atbalstīt vismazāk nodrošinātos un tos cilvēkus, kam Covid krīzes laikā būs tāda nepieciešamība, pašvaldībām būs grūti, jo vienai otrai pašvaldībai finansējuma samazinājums pat pārsniegs visu viņu gada sociālo budžetu.”

Kāpēc pašvaldībām samazinās finansējumu?

Pašvaldību galvenais ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Līdz šim no tā pašvaldībās nonāca 80%, bet valsts budžetā – 20%. No nākamā gada šī proporcija tiks mainīta un pašvaldības saņems tikai 75%. Tā rezultātā pēc finanšu izlīdzināšanas pēc Finanšu ministrijas (FM) aprēķiniem pašvaldības saņems kopumā par 58 mijoniem eiro jeb 3,3% mazāk nekā šogad. Šajā aprēķinā ietilpst iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, kā arī valsts budžeta dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Savukārt neietilpst, piemēram, nauda no ES fondiem vai pašvaldību ieņēmumi no maksas pakalpojumiem. 

Vai zaudējumi sociālo budžetu apmērā?

Re:Check jautāja Reizniecei-Ozolai, kurās pašvaldībās gaidāms tik liels finansējuma samazinājums, ka tas pārsniegs sociālo budžetu. Viņa nosauca Madonu. “Madona ir tas piemērs, kur gada budžets sociālajiem pakalpojumiem ir apmēram 700 tūkstoši, bet samazinājums, es precīzi nenosaukšu, ir apmēram miljons,” sacīja deputāte.

Saskaņā ar FM aprēķinu, Madona, salīdzinot ar 2020.gada finansējumu, pēc IIN sadalījuma izmaiņām patiesi zaudēs vairāk nekā 944 tūkstošus eiro. Taču pašvaldības mājas lapā redzams, ka Madonas novads sociālajai aizsardzībai šogad kopumā tērē 3,1 miljonu eiro. Par to tiek uzturēti četri pansionāti, bērnu nami, dienas aprūpes un krīzes centri, bāriņtiesa, sociālais dienests, kā arī maksāti sociālie pabalsti. 

Reiznieces-Ozolas teikto drīzāk var attiecināt uz vienu sociālo pakalpojumu daļu – sociālajiem pabalstiem. Tiem šogad plānoti 640 tūkstoši, kas tiešām ir būtiski mazāk nekā plānotais samazinājums. Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs Re:Check stāsta, ka par šo naudu varētu arī  divarpus gadus ēdināt visus novada bērnus, tajā skaitā bērnudārzos. Viss pašvaldības budžets šogad ir 26 miljoni eiro. 

Kuldīgas novads zaudēs 5% jeb teju miljonu eiro. Arī šajā novadā viss sociālais budžets kopā ir lielāks – ap 1,4 miljoniem eiro. Taču novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa norāda, ka zaudējumu var pielīdzināt gada sporta skolas izmaksām gan pieaugušo, gan bērnu treniņiem vai arī tam, ko pašvaldība ik gadu tērē bibliotēkas un muzeja uzturēšanai. 

Ir pašvaldības, kurās samazinājums ir proporcionāli vēl lielāks. Madonai samazinājums ir 5%, savukārt lielākie zaudējumi – 9,3% no 2020.gada ieņēmumiem – būs Ķeguma novadā. Finansiālajā izteiksmē tie ir 478 tūkstoši eiro jeb aptuveni 60% no novada sociālās aizsardzības budžeta vai aptuveni četrreiz vairāk nekā Ķegums plānojis izmaksāt sociālajos pabalstos.

Kopumā ieņēmumi visvairāk kritīsies Latgalē. Tur ir visvairāk pašvaldību, kurās ieņēmumi saruks par vairāk nekā septiņiem procentiem, neskatoties uz to, ka ieņēmumi jau iepriekš bija starp viszemākajiem. Piemēram, Viļānu novadā  samazinājums būs 8% jeb 335 tūkstoši eiro. Tur pabalstiem pašvaldība tērē 230 tūkstošus eiro.

Taču ne visas pašvaldības palikušas zaudētājos. Pašvaldībām Pierīgā finansējums pieaugs. Garkalnes novadam – pat par 24%. FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare Re:Check skaidro, ka 2019.gadā, pēc kura tiek veikts aprēķins par nākamo gadu, dažās pašvaldībās būtiski pieauga iedzīvotāju ieņēmumi. Situāciju ietekmējusi uzņēmuma ienākuma nodokļa reforma, kura paredz, ka par dividendēs izmaksāto peļņu būs jāmaksā 20% nodoklis. Līdz 2019.gada beigām bija pārejas periods, kad bija jāmaksā 10%, un uzņēmēji to steidzās izmantot.

Madonas mērs Lungevičs skaidro, ka daļu naudas plānots rast līdzekļu atlikumā no šī gada, tāpat apturēti dažādi investīciju projekti. Viņš cer, ka katra pašvaldības iestāde varēs ietaupīt ap 5% tēriņu. Viļānu novada pašvaldības galvenā grāmatvede Irēna Stafecka stāsta, ka pašvaldībā apsver samazināt saimnieciskos izdevumus, piemēram, maksu par komandējumiem, semināriem un apmācībām, tāpat, iespējams, būs jāpārvērtē darbinieku skaits pašvaldībā. Viņa arī neizslēdz, ka pašvaldībai var nākties pārskatīt pabalstu apmēru.

Pieaugs arī obligātie tēriņi

Pašvaldības norāda, ka vērā jāņem ne tikai samazinātais finansējums, bet arī tas, ka pašvaldībām augs obligātie tēriņi. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere min palielināto garantēto minimālo ienākumu un minimālās algas kāpumu. Lungevičs pauž, ka pašvaldībai šīs un citas izmaiņas izmaksās vēl ap miljonu eiro. 

Finanšu ministrs Jānis Reirs iepriekš norādīja, ka samazinājums pašvaldību ieņēmumos būs, jo arī valsts budžets plānots ar gandrīz 1,3 miljardu deficītu. Solidaritātei esot jābūt visos līmeņos. Plānots, ka pamatfunkciju veikšanai pašvaldības varēs aizņemties tāpat, kā to dara valsts. Savukārt premjers medijiem pauda, ka tas nepieciešams, lai rastu finansējumu mediķu un pedagogu algu palielināšanai.

Secinājums: Lai gan pašvaldības nākamgad gaida liels ienākumu samazinājums, tas nav sociālā budžeta apmērā, kā stāstīja Dana Reizniece-Ozola. Tas drīzāk pielīdzināms sociālā budžeta daļai jeb līdzekļiem, ko vietvaras tērē pabalstu izmaksai.