Vai Latvijā ir iespējama vēl viena "Parex" bankas situācija? (17)

“Parex” bankas glābšana ir spilgts piemērs, kāds ir bijis saistībā ar komercbanku lobiju valsts sektorā. Toreiz bankas glābšanā tika ieguldīta arī nodokļu maksātāju nauda.

Runājot par to, kāpēc valstij ir jāiesaistās banku glābšanā, Kazāks skaidro, ka banku sistēmu daudzos gadījumos var salīdzināt ar “asinsriti ekonomikas sistēmā”, jo bankas piegādā finanses un ļauj funkcionēt uzņēmumiem. Ir tā saucamās sistēmiski svarīgās bankas, un “nišas” bankas.

“Par banku glābšanu runājot, tas attiecas uz sistēmiski svarīgajām bankām, kas nodrošina visa organisma darbību un dzīvotspēju.

Tādos gadījumos, ja sirds sāk mirt, tad viss organisms aizies bojā, respektīvi, ekonomikā būs liela krīze. Visdziļākās un sāpīgākās krīzes ar “lielāko asti” ir finanšu krīzes. Tāpēc Covid krīzes laikā centrālās bankas eirozonā ir centušās nepieļaut finanšu sektora krīzi. Šāda krīze izplatītos visur. Tāpēc sistēmiski svarīgās bankas ir jāglābj,” saka Kazāks.

Pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski mainījusies izpratne par banku glābšanu, jo vairs neviens neglābj akcionārus, bet glābj pašu institūciju. Ir virkne jaunu mehānismu, piemēram, izstumjot akcionārus no bankas un kapitalizējot dažādus aktīvus.

“Latvijas situācijā jāņem vērā, ka esam eirozonas sistēmā, un, ja šeit būtu jāglābj kāda banka, tas netiktu lemts te uz vietas. Tas ir Eiropas līmeņa lēmums.

“Parex” gadījumā mēs nebijām eirozonā un bija citi regulējumi. Tāpēc vēl viena “Parex” situācija Latvijā vairs nevar atkārtoties,” norāda Kazāks.

Pirms krīzes "Parex" aktīvu ziņā bija otra lielākā banka Latvijā - tās bilances kopsumma 2008.gada 31.decembrī bija 3,4 miljardi latu (apmēram 4,8 miljardi eiro). Tās daļa Latvijas noguldījumu tirgū bija 18% un Latvijas aizdevumu tirgū - 12%.

Pēc tam, kad finanšu un ekonomikas krīze atsedza būtiskus trūkumus "Parex" uzņēmējdarbības modelī, banku 2008.gada novembrī daļēji nacionalizēja. Banka saņēma valsts galvojumus un rekapitalizācijas un likviditātes atbalstu ar kopējo vērtību aptuveni 1,1 miljards latu (1,5 miljardi eiro).

Pilnu raidījuma “Nauda runā” ierakstu un interviju ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku lasiet un skatieties piektdien TVNET tiešsaistes žurnālā Klik.