“Parex” bankas glābšana ir spilgts piemērs, kāds ir bijis saistībā ar komercbanku lobiju valsts sektorā. Toreiz bankas glābšanā tika ieguldīta arī nodokļu maksātāju nauda.
Runājot par to, kāpēc valstij ir jāiesaistās banku glābšanā, Kazāks skaidro, ka banku sistēmu daudzos gadījumos var salīdzināt ar “asinsriti ekonomikas sistēmā”, jo bankas piegādā finanses un ļauj funkcionēt uzņēmumiem. Ir tā saucamās sistēmiski svarīgās bankas, un “nišas” bankas.
“Par banku glābšanu runājot, tas attiecas uz sistēmiski svarīgajām bankām, kas nodrošina visa organisma darbību un dzīvotspēju.
Tādos gadījumos, ja sirds sāk mirt, tad viss organisms aizies bojā, respektīvi, ekonomikā būs liela krīze. Visdziļākās un sāpīgākās krīzes ar “lielāko asti” ir finanšu krīzes. Tāpēc Covid krīzes laikā centrālās bankas eirozonā ir centušās nepieļaut finanšu sektora krīzi. Šāda krīze izplatītos visur. Tāpēc sistēmiski svarīgās bankas ir jāglābj,” saka Kazāks.
Pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski mainījusies izpratne par banku glābšanu, jo vairs neviens neglābj akcionārus, bet glābj pašu institūciju. Ir virkne jaunu mehānismu, piemēram, izstumjot akcionārus no bankas un kapitalizējot dažādus aktīvus.