Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Cik daudz sniega vajadzīgs baltiem Ziemassvētkiem? (1)

Raksta foto
Foto: Unsplash

Katru decembri daudzi no mums, drūmo laikapstākļu un tumsas nogurdināti, sāk sapņot par baltiem Ziemassvētkiem, mandarīnu kalniem, piparkūkām un ragaviņām sniegota kalna virsotnē. Tomēr, vai zini, cik daudz sniega ir nepieciešams, lai Ziemassvētki oficiāli būtu “balti”? 

Nacionālais Laikapstākļu dienests ir pacenties sniegt atbildi uz šo eksistenciāli svarīgo un nopietno jautājumu, proti, 25. decembra rītā sniega kārtai būtu jābūt vismaz 2,5 centimetrus biezai, lai Ziemassvētki būtu balti. Pretēji populārajam uzskatam, šim sniegam nav obligāti jāuzkrīt Ziemassvētku vakarā. Tas var būt arī vairākas dienas vai pat nedēļas vecs. 

Kāpēc tieši 2,5 centimetri? ASV meteorologi, mērot sniega dziļumu, vienmēr ņem vērā šos 2,5 centimetrus, kas parasti ir pietiekami daudz, lai ar sniegu būtu pilnībā apklāts piemājas mauriņš. Ja sniega sega būtu mazāka par 2,5 centimetriem, tad Ziemassvētki būtu brūngani, nevis balti. 

Sākumā gan jājautā – kāpēc mēs vispār sapņojam par baltiem Ziemassvētkiem. Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāielūkojas kalendārā un klimata apstākļos. 

Ziemeļu puslodē ziemas saulgrieži jeb pirmā astronomiskās ziemas diena parasti ir 21. vai 22. decembrī – īsi pirms Ziemassvētkiem. Ņemot vērā, ka Ziemassvētki ir ziemas sezonā, kas lielākoties tiek raksturota kā auksta un sniegota, ir tikai dabiski, ka mēs svētkus vēlamies baltus. 

Tiek arī uzskatīts, ka balto Ziemassvētku tradīcijas saknes iestiepjas mazajā ledus laikmetā jeb laika periodā starp 16. un 19. gadsimtu, kad ziemeļu puslodē bija vēss klimats. Mazā ledus laikmeta laikā vidējā gaisa temperatūra ziemā Eiropā un Ziemeļamerikā bija 2 grādus zemāka nekā tagad. Tāpēc aukstums un sniegs bija ikdiena. Arī dažādi svētki tika svinēti uz aizsalušiem ezeriem un kanāliem, bet slidošana bija ļoti populāra. 

Beigu beigās Eiropas kultūrā sniegs tika cieši saistīts ar Ziemassvētkiem. Īpaši pēc tam, kad tika izdota Čārlza Dikensa stāsts "Ziemassvētku dziesma" un Klementa Klārka Mūra poēma “Nakts pirms Ziemassvētkiem”. Šiem darbiem kļūstot populāriem visā pasaulē arī balti un sniegoti Ziemassvētki kļuva par ņeatņemamu ziemas sastāvdaļu. 

Vai šī gadsimtiem ilgā tradīcija paliks ar mums arī nākotnē? Visticamāk, ka jā. Tiesa, klimatam mainoties, mēs varētu baltus Ziemassvētkus vairs nepiedzīvot tik bieži kā kādreiz.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu