Latvijas IKP deviņos mēnešos samazinājies par 4,3% (1)

2020.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem un arī koriģētajiem datiem, samazinājies par 2,6%.

Savukārt šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, palielinājies par 7,1%.

2020.gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 7,801 miljards eiro.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2020.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada trešo ceturksni viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, kurā bija pieaugums par 6,3%. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5% apmērā, tostarp labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā bijis kāpums par 7,9%, bet lopkopībā bijis kritums par 0,9%. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums bijis par 5,9%, bet zivsaimniecībā - par 2,1%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1%, tostarp pieaugums bija 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 16,1%, kā arī koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - par 8,2%. Pārtikas produktu ražošanā bija kāpums par 0,2%. Savukārt ražošanas apmēri saruka nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 4%, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 4,8%.

Pārējās rūpniecības samazinājumu par 5,8% noteica kritums elektroenerģijas ražošanā un padevē - par 14,7%, kā arī būtisks samazinājums dabasgāzes padevē, ko nespēja kompensēt pieaugums par 11,8% ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē.

Statistikas pārvaldē norādīja - lai gan pieaugums vērojams divās no trijām nozarēm, būvniecības produkcijas samazinājumu par 0,3% negatīvi ietekmēja pārceltā vai atliktā nelielu projektu realizācija, kas vairākiem uzņēmumiem radīja pieprasījuma kritumu. 

Ēku būvniecībā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu bija pieaugums par 1,9%, tostarp realizēti gan dzīvojamo ēku, gan sabiedrisko objektu projekti, bet specializētie būvdarbi veikti par 7,8% vairāk, tostarp elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās bija kāpums par 5,5%, citos specializētajos būvdarbos - par 20,5%, savukārt būvdarbu pabeigšanā - par 9,2%. Samazinājums ceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 3,5% un pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā - par 13,4% ietekmēja inženierbūvniecības pievienotās vērtības kritumu par 8,1%.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka neziņā par Covid-19 krīzes atstāto ietekmi uz ekonomiku privātpersonas un uzņēmēji turpināja būt piesardzīgi, uzņemoties jaunas finansiālās saistības.

Dati liecina, ka automobiļu un motociklu vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un remonta apmēri samazinājās par 7,5%. Mazumtirdzniecībā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trešo ceturksni bija pieaugums par 4,3%, tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija kāpums par 3,8%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā - par 4,6%, tostarp degvielas mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās auga par 10,3%. 

Vairumtirdzniecībā, kurā pieaugums bija par 1,7%, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu straujākā izaugsme bija informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu vairumtirdzniecībā - par 37,8% un mājsaimniecības preču vairumtirdzniecībā - par 10,4%.

Transporta un uzglabāšanas nozaru pievienotās vērtības lejupslīdi par 14,7% ietekmēja sniegto pakalpojumu kritums pasažieru pārvadājumos - par 57,6%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās - par 4,7%, pasta un kurjeru darbībās - par 1,1% un kravu pārvadājumos - par 0,8%.

Lai gan trešajā ceturksnī Covid-19 pandēmijas mazināšanai veiktie ierobežojumi tika atviegloti, tie būtiski turpināja ietekmēt izmitināšanas un ēdināšanas nozaru sniegto pakalpojumu apmēru, kur samazinājums bija par 28,6%, tostarp izmitināšanā - par 44,5%, bet ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā - par 22,6%.

Informācijas un komunikācijas pakalpojumu pievienotā vērtība samazinājās par 4,7%. Samazinājums skāra visas apakšnozares, tostarp datorprogrammēšanu un konsultēšanu - par 0,9%, telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu - par 4,6%, bet informācijas pakalpojumu nozarē bija kritums par 12,5%.

Samazinājumu par 13,3% finanšu un apdrošināšanas nozarē veicināja kritums finanšu pakalpojumu nozarē par 25,7%. Savukārt apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē un finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošajās darbībās bija pieaugums - attiecīgi par 34,7% un 11,4%. Finanšu pakalpojumu nozares lejupslīdi ietekmēja kredītiestāžu komisijas naudas ieņēmumu samazinājums no maksājumu karšu apkalpošanas, no norēķiniem un maksājumiem un no kontu apkalpošanas, kā arī finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu zaudējumu veidošanās pretstatā peļņai iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozares izaugsmi veicināja dzīvības apdrošināšana un privāto pensiju plānu darbības rezultāti.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozaru apmēru samazināšanos par 2,6% ietekmēja par 9,7% mazāk sniegto pakalpojumu centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās, kā arī par 10,6% - arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu jomā, tehniskajā pārbaudē un analīzē. Savukārt veiksmīga bija darbība reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu nozarē, kurā bija pieaugums par 11,7%.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē samazinājums bija par 7,1%. Nozarē kritumu noteica samazinājums par 62,4% ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarē, kā arī darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu - par 9,8% un apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos - par 12,9%. Atsevišķās darbību jomās sniegto pakalpojumu apmērs palielinājās - iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu veikšana pieauga par 3,6%, bet ēku uzturēšanas un ainavu arhitektu pakalpojumi - par 2,8%.

Saistībā ar noteiktajiem ierobežojumiem viena no vissmagāk Covid-19 pandēmijas skartajām pakalpojumu nozarēm bija māksla, izklaide un atpūta, kur samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu sasniedza 22,4%. Lielākais samazinājums bija azartspēļu un derību nozarē - par 29,1%.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apmērs šogad trešajā ceturksnī palielinājās par 0,8%, ko sekmēja pieaugums lielākajās produktu nodokļu grupās - gan pievienotās vērtības nodokļa, gan akcīzes nodokļa ieņēmumos. 

Statistikas pārvaldē norādīja, ka, salīdzinot ar IKP ātro novērtējumu, nozaru kopējā pievienotā vērtība pieauga par 0,3 procentpunktiem. Jaunākā informācija par uz periodu attiecināmajiem produktu nodokļiem kopējo novērtējumu ietekmēja pozitīvi un palielināja IKP par 0,2 procentpunktiem.

2020.gada trešajā ceturksnī mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi bija par 7,4% mazāki nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. 

"Lai gan valdības pieņemtie Covid-19 infekcijas izplatību ierobežojošie pasākumi pamazām tika atcelti un mīkstināti, to ietekme joprojām bija jūtama divās no tradicionāli lielākajām mājsaimniecību izdevumu grupām: transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) un atpūtas un kultūras pasākumiem. Izdevumi transportam samazinājās par 10,7%, bet uz pusi mazāk nekā pērn trešajā ceturksnī tika tērēts atpūtas un kultūras pasākumiem. Pandēmijas ietekmē par 31,2% mazāk mājsaimniecības tērējušas arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem. Valdības ierobežojumu dēļ ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā daļa mājsaimniecību vairāk gatavoja maltītes mājās, kas ir veicinājis mājsaimniecību tēriņu palielināšanos pārtikas preču iegādei par 3,4%," norādīja statistikas pārvaldē. 

Tāpat statistikas pārvaldē minēja, ka mājsaimniecību izdevumi par mājokli saglabājās tuvu iepriekšējā gada līmenim.

Savukārt valdības galapatēriņa izdevumi palielinājās par 2,5%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā saruka par 0,8%. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs samazinājās par 0,8%, ko ietekmēja nelielu būvniecības projektu pieprasījuma kritums. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos samazinājās par 2,6%, bet ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos palielinājās par 4,9%.

Preču un pakalpojumu eksports samazinājās par 3,7%, tostarp preču eksports (76% no kopējā eksporta) palielinājās par 6,8%. Veiksmīgos preču eksporta rezultātus galvenokārt noteica augu valsts produktu un mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta palielināšanās. Pandēmijas ietekmētais samazinājums transporta un tūrisma pakalpojumos kalpoja kā galvenais dzinulis pakalpojumu eksporta kritumam 26,9% apmērā.

Preču un pakalpojumu imports samazinājās par 2,6%. Preču imports, kas veido 86% no kopējā importa, pieauga par 1,7%, turpretī pakalpojumu imports saruka par 23,1%. Pakalpojumu importa kritumu galvenokārt noteica transporta un tūrisma pakalpojumu importa samazinājums.

Statistikas pārvaldē arī informēja, ka 2020.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada trešo ceturksni, faktiskajās cenās kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 2,7%, tostarp kopējā darba alga auga par 2,6%, bet darba devēju sociālās iemaksas - par 3,3%.

Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājies informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarēs - par 12,9%, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejsaimniecībā kopā - par 4,1%, rūpniecības nozarēs - par 4%, bet pakalpojumu nozarēs - par 3,1%.

Pandēmijas ietekmē būtiski samazinājās tās skarto nozaru apgrozījums, kas savukārt veicināja bruto darbības koprezultāta un jauktā ienākuma kritumu par 11,3%. Ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājās par 1,9%.