Irānas prezidents noraida likumprojektu par urāna bagātināšanu

Ruhani paziņoja, ka šis likumprojekts kaitētu diplomātiskajiem centieniem atjaunot 2015.gadā ar pasaules lielvarām noslēgto kodolvienošanos un atvieglot ASV sankcijas.

Likumprojekts būtu apturējis ANO inspekcijas Irānas kodolobjektos un prasīja valdībai atsākt urāna bagātināšanu līdz 20% līmenim, ja Eiropas valstis nepanāks Irānai atvieglojumus no ASV sankcijām Irānas naftas un banku sektoriem.

Līdz šim Irāna bagātinājusi urānu gandrīz līdz 5% līmenim, lai gan 2015.gadā noslēgtā kodolvienošanās ar pasaules lielvarām ierobežo urāna bagātināšanu līdz 3,67%. Kodolieročiem vajadzīgs 90% bagātināts urāns.

Vienošanās, ko 2015.gadā Irāna parakstīja ar ASV, Franciju, Krieviju, Lielbritāniju, Ķīnu un Vāciju, mērķis bija garantēt, ka Irānas kodolprogramma tiek īstenota tikai un vienīgi civiliem mērķiem.

2018.gadā ASV no vienošanās izstājās un atjaunoja sankcijas pret Irānu, kas savukārt pakāpeniski atkāpusies no vienošanās nosacījumu izpildes.

Parlaments likumprojektu par urāna bagātināšanu pieņēma pēc Irānas kodolzinātnieka Mohsena Fahrizades slepkavības.

Fahrizadi, par kuru Rietumiem bijušas aizdomas, ka viņš vadījis slepeno Irānas kodolieroču programmu, tika nogalināts piektdien uzbrukumā netālu no Teherānas. Irāna uzbrukumā vaino Izraēlu.

Likumprojekts atspoguļo konkurenci starp salīdzinoši mēreni noskaņoto Ruhani un deputātiem, kas vēlas ieņemt stingrāku nostāju pret Rietumiem.

Taču pieņemšanas gadījumā šim likumam būtu maza ietekme, jo pēdējais vārds visos svarīgākajos jautājumos, tostarp par kodolprogrammu Irānā pieder augstākajam līderim ajatollam Ali Hamenei.