Covid-19 pandēmijas ietekmē daudziem, iespējams, ir piemirsies, ka vēl šī gada sākumā bija aktuāls jautājums par to, vai Latvija iekļūs “pelēkajā sarakstā”. Kas ir noticis teju gadu pēc finanšu sistēmas “kapitālā remonta” un kas pastrādā ekonomiskos noziegumus? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem intervijā portālam TVNET sniedza Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

- Kas ir šie cilvēki, kas pastrādā ekonomiskos noziegumus? Respektīvi – kāds ir finanšu noziedznieka portrets?

- Protams, es varētu uzzīmēt tādu klasisku portretu ekonomisko noziegumu veicējam. Un tas nav jaunums, ka jau gadiem ilgi ekonomiskos noziegumus veic vīrieši ap 40 gadu vecumu, pārsvarā precējušies, ar bērniem, kuri ir sociāli aktīvi, iet baznīcā un kuriem ir augstākā izglītība. Taču tas būtu ļoti šovinistisks portrets, ko nebūtu nozīmes popularizēt, jo tam atbilst ļoti daudzi vīrieši un tas neļautu identificēt galvenos noziegumu veicējus.

Taisnības labad jāsaka, ka lielākoties organizatoru un augstāko izpildītāju līmenī tie tomēr ir labi izglītoti cilvēki, cilvēki, kuru izglītība ir saistīta ar finanšu un/vai jurisprudences jomām, un pēdējā laikā arī kombinācijā ar labām zināšanām IT. 

Tās ir profesijas, kas prasa augstu intelektuālo kapacitāti. Protams, pārsvarā tie ir cilvēki, kas ir raduši brīvi pārvietoties pāri robežām, un viņiem nav piesaistes vienai konkrētai valstij.

Savukārt, izpildītāju līmenī tie var būt dažādi cilvēki. Šajā kibernedrošības laikmetā kā “naudas mūļus” ekonomiskajos noziegumos izmantoto visdažādākos cilvēkus - sākot ar studentiem un bezdarbniekiem, beidzot ar normāli pelnošiem cilvēkiem, kam ir kādas finanšu grūtības, un viņi piekrīt par noteiktu atlīdzību sniegt atbalstu finanšu noziegumu veicējiem.

Komentāri (2)
CopyLinkedIn Draugiem X