/nginx/o/2020/12/08/13518300t1h21ab.jpg)
Šampanietis, neapšaubāmi, ir svētku galda karalis, tomēr veikalu plauktos gana plašā klāstā ir pieejami arī citi dzirkstošie vīni, kas atšķiras ne tikai pēc garšas, bet arī pēc ražošanas metodes, valsts, kvalitātes un, protams, cenas. Lai viestu skaidrību un palīdzētu saprast, ar ko šampanietis atšķiras no kavas vai proseko, iesākumā jāiepazīst dzērienu stili, tādēļ šoreiz piedāvāsim īso ceļvedi dzirkstošo vīnu pasaulē.
Nemainīga klasika – šampanietis
Par šampanieti var dēvēt tikai tādu vīnu, kas gatavots Francijas ziemeļu provincē Šampaņā, turklāt tikai no Šampaņā audzētām vīnogām. Šī dižciltīgā dzēriena ražošanai pamatā izmanto trīs franču vīnogu šķirnes: balto Chardonnay un divas sarkanās – Pinot Noir un Pinot Meunier. Būtiska šampanieša atšķirība no pārējiem dzirkstošajiem vīniem ir tā ražošanas metode – méthode champenoise. Procesa īpašā “odziņa” ir dzēriena otrā fermentācija pudelēs, kur vīns tiek pildīts pēc pirmās rūgšanas, tam pievienojot cukuru un raugu. Tieši otrās fermentācijas laikā pudelēs uzdzirkstī šampanietim raksturīgie smalkie burbulīši.
Izvēloties šampanieti, jāņem vērā, ka ir dažādi šampanieša veidi:
/nginx/o/2020/12/14/13529330t1h7d4c.jpg)
Savukārt atkarībā no salduma līmeņa var izdalīt septiņus šampaniešu tipus:
Atšķirībā no citiem dzirkstošajiem vīniem, izturētus un īpašu marku šampaniešus iesaka pasniegt nevis šaurās, izstieptās glāzēs, kā ierasts, bet speciālās platas formas glāzēs, jo tajās labāk atvērsies un būs pilnīgāk izbaudāma bagātīgā šampanieša garšu buķete.
Šampanieša “radinieks” – Crémant
Kvalitatīvus dzirkstošos vīnus pēc tradicionālās metodes – ar divkāršu fermentāciju pudelēs – ražo arī ārpus Šampaņas robežām. Tie ir atpazīstami pēc nosaukuma Crémant. Šo nosaukumu dzirkstošo vīnu ražošanā izmanto septiņi Francijas reģioni:
Kas nav mazsvarīgi – parasti kvalitatīvie un ļoti baudāmie Crémant dzirkstošie vīni, salīdzinājumā ar šampanieti, ir nopērkami par daudz draudzīgāku cenu.
/nginx/o/2020/12/08/13518302t1h49c7.jpg)
Spāņu dzirkstošā Cava un itāļu Franciacorta
Spāņi no vietējām vīnogu šķirnēm (visbiežāk izmantojot Macabeo, Parellada un Xarello) ražo savu Katalonijas “šampanieti" – Cava. Šim spāņu dzirkstošajam vīnam piemīt patīkams augļainums un – gluži tāpat kā Crémant – arī šim burbuļojošajam dzērienam ir raksturīgāka zemāka cena nekā šampanietim.
Pēc kavai līdzīgas tehnoloģijas dzirkstošie vīni tiek ražoti arī Itālijā, konkrēti – Lombardijā. Pircēji tos var atpazīt pēc nosaukuma Franciacorta – tas cēlies no vārdu salikuma curtes francae, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē “franku sēta”. Ir leģenda, ka šis dzirkstošais vīns ticis pie vārda, pateicoties franku karalim Kārlim Lielajam.
Bez tradicionālajām Chardonnay vīnogām itāļi savu dzirkstošo vīnu ražošanai izmanto arī vietējās šķirnes: Pinot Bianco un Pinot Nero, ko savulaik Itālijā ieveduši tie paši franči. Franciacorta īpatnība ir tāda, ka vīna otrreizējā nogatavināšana pudelēs ilgst ne mazāk kā pusotru gadu. Šādi tiek iegūts vīns ar izcilu buķeti un garšu, tādēļ metodi ir pasteigušās pārņemt arī daudzas Jaunās pasaules valstis. Dienvidāfrikā šim procesam ir pat izdomāts īpašs nosaukums methode cap classique jeb “klasiskā aizbāžņa metode". Viņpus okeānam populārāki ir dzirkstošie vīni, kas ražoti pēc charmat metodes – t.i., bez otrreizējās fermentācijas pudelēs, tādēļ tādās Jaunās pasaules valstīs kā, piemēram, Čīlē, ASV, Argentīnā un Austrālijā, izmantojot tradicionālo metodi, ir atļauts uz pudeles etiķetes papildus norādīt, ka dzirkstošais vīns ir nogatavināts pudelē (angļu val. – fermented in the bottle), šādi izceļot dzēriena dižciltīgo izcelsmi.
Modīgie prosecco, lambrusco un asti
Pēdējos gados Latvijā par īstu modes kliedzienu ir kļuvis itāļu Prosecco – bez šī burbuļdzēriena nav iedomājams teju neviens brančs vai saviesīga dāmu pasēdēšana. Prosecco pievilina ar savu svaigumu, neuzmācīgo raksturu, augļaino buķeti un ar draudzīgo cenu. Tieši pieejamība padarījusi šo dzirkstošo vīnu tik populāru un pieprasītu.
/nginx/o/2020/12/03/13510619t1h074f.png)
Tas tiek ražots Itālijas ziemeļaustrumos, Friuli-Venēcijā Džūlijā un Veneto reģionā no aromātiskām Prosecco vīnogām. Par Prosecco bieži runā kā par vieglu un vienkāršu vīnu, jo tā ražošanā neizmanto klasisko fermentāciju pudelēs – kā franču šampanietim vai spāņu kavai. Prosecco otrreizējā rūgšana notiek lielos rezervuāros vai tērauda kublos, kur vīns iemanto savu dzirkstošo raksturu. Tad dzērienu filtrē un ar spiedienu salej pudelēs. Šo sauc par rezervuāra metodi jeb charmat. Identiskā veidā tiek ražots arī putojošais sarkanvīns Lambrusco.
Izšķir divus Prosecco tipus:
Kā lielisks aperitīvs vai patīkams papildinājums desertam visā pasaulē popularitāti ir iekarojuši arī pusdzirkstošie jeb putojošie itāļu vini asti un moscato.
Vācijā ļoti iecienīti ir dzirkstošie vīni Sekt – bieži vien tie neizceļas ar īpaši augstu kvalitāti, un to ražošanai vīnogas lielākoties tiek importētas no citām valstim. Kvalitativāki ir t.s. Deutscher Sekt dzirkstošie vīni, kas ražoti tikai no Vācijā audzētām vīnogu šķirnēm – visbiežāk Riesling.
Deutscher Sekt ražošana ir atļauts izmantot jebkuru dzirkstošo vīnu ražošanas metodi, bet visbiežāk ražotāji izmanto jau iepriekš pieminēto charmat, lai iegūtu augļu buķeti un maigu garšu.
Lētākais un vienkāršākais zemas kvalitātes dzirkstošo vīnu ražošanas veids ir nedzirkstoša vīna mehāniska piesātināšana ar ogļskābo gāzi. Šo procesu sauc par karbonizāciju jeb saturāciju. Šāda tipa vīniem ir diezgan agresīvs raksturs, turklāt burbulīši parasti ir ātri gaistoši, tādēļ droši var apgalvot, ka lētie un nekvalitatīvie dzirkstošie dzērieni nebūs labākie sabiedrotie svētku noskaņas radīšanai.
Dzirkstošus svētkus!
ALKOHOLA LIETOŠANAI IR NEGATĪVA IETEKME. ALKOHOLISKO DZĒRIENU PĀRDOŠANA, IEGĀDĀŠANĀS UN NODOŠANA NEPILNGADĪGĀM PERSONĀM IR AIZLIEGTA.
Raksts tapis sadarbībā ar zemo cenu dzērienu un vīnu veikalu "AlkOutlet".
:format(webp)/nginx/o/2020/11/03/13452861t1h756d.jpg)