Bez tradicionālajām Chardonnay vīnogām itāļi savu dzirkstošo vīnu ražošanai izmanto arī vietējās šķirnes: Pinot Bianco un Pinot Nero, ko savulaik Itālijā ieveduši tie paši franči. Franciacorta īpatnība ir tāda, ka vīna otrreizējā nogatavināšana pudelēs ilgst ne mazāk kā pusotru gadu. Šādi tiek iegūts vīns ar izcilu buķeti un garšu, tādēļ metodi ir pasteigušās pārņemt arī daudzas Jaunās pasaules valstis. Dienvidāfrikā šim procesam ir pat izdomāts īpašs nosaukums methode cap classique jeb “klasiskā aizbāžņa metode". Viņpus okeānam populārāki ir dzirkstošie vīni, kas ražoti pēc charmat metodes – t.i., bez otrreizējās fermentācijas pudelēs, tādēļ tādās Jaunās pasaules valstīs kā, piemēram, Čīlē, ASV, Argentīnā un Austrālijā, izmantojot tradicionālo metodi, ir atļauts uz pudeles etiķetes papildus norādīt, ka dzirkstošais vīns ir nogatavināts pudelē (angļu val. – fermented in the bottle), šādi izceļot dzēriena dižciltīgo izcelsmi.
Modīgie prosecco, lambrusco un asti
Pēdējos gados Latvijā par īstu modes kliedzienu ir kļuvis itāļu Prosecco – bez šī burbuļdzēriena nav iedomājams teju neviens brančs vai saviesīga dāmu pasēdēšana. Prosecco pievilina ar savu svaigumu, neuzmācīgo raksturu, augļaino buķeti un ar draudzīgo cenu. Tieši pieejamība padarījusi šo dzirkstošo vīnu tik populāru un pieprasītu.
Tas tiek ražots Itālijas ziemeļaustrumos, Friuli-Venēcijā Džūlijā un Veneto reģionā no aromātiskām Prosecco vīnogām. Par Prosecco bieži runā kā par vieglu un vienkāršu vīnu, jo tā ražošanā neizmanto klasisko fermentāciju pudelēs – kā franču šampanietim vai spāņu kavai. Prosecco otrreizējā rūgšana notiek lielos rezervuāros vai tērauda kublos, kur vīns iemanto savu dzirkstošo raksturu. Tad dzērienu filtrē un ar spiedienu salej pudelēs. Šo sauc par rezervuāra metodi jeb charmat. Identiskā veidā tiek ražots arī putojošais sarkanvīns Lambrusco.