Kā cīnīties ar viltus ziņām? Saslimušie mūziķi par Covid-19 dezinformāciju (15)

Covid-19 otrā viļņa laikā arvien aktīvāk tiek aktualizēta problēma ap viltus ziņu izplatīšanu. It īpaši sociālo mediju vidē biežāk sanāk saskarties ar dažādiem pašpasludinātiem “atmaskojumiem” vai šaubīgas izcelsmes pētījumiem, kas šķietami pierāda masveida konspirāciju, kuras dalībnieku mērķis ir maldināt sabiedrību par vīrusa izplatību un slimības norisi.

Gandrīz katrs interneta vietņu Facebook vai Twitter lietotājs savā profilā ir manījis kāda drauga, paziņas, vai sabiedrībā populāra cilvēka pārpublicēto viedokli, kurā atspoguļotais ne vien nesakrīt ar ārstu un epidemiologu teikto, bet gan tieši apstrīd speciālistu ieteikumus.

Sagrozītā satura veidotāji pandēmijas laikā ir ieguvuši visai plašu auditoriju, kuras vidū viņu viedoklis ir kļuvis autoritatīvāks par jebkuru speciālistu pausto apgalvojumu.

Lai gan medijtelpā viltus ziņu atspēkošana ir visai plaši atspoguļota un tiek veidotas dažādas kampaņas, kurās tiek uzsvērta medijpratības un kritiskās domāšanas nozīme,

šķiet, ka ar katru nākamo dienu nākas saskarties un apkarot arvien plašāka mēroga dezinformācijas kampaņu.

Centienā labāk izprast viltus ziņu izplatību mūsdienu fragmentētajā informācijas telpā un identificēt veidus, kā ar to cīnīties, portāls TVNET vērsās pie diviem sabiedrībā pazīstamiem mūziķiem – Arņa Račinska un Jāņa Aišpura. Abi mūziķi ar Covid-19 inficējušies pavisam nesen, ierakstu studijā strādājot pie Ziemassvētku dziesmas.

Arnis Račinskis: Uz katriem 20 ārstiem ir kāds bļāvējs – pašiem jāsaprot, kam mēs uzticamies

Kā uzsvēra Arnis Račinskis, kurš ir lozunga "Mājas. Ziepes. Divi metri" balss, Covid-19 viltus ziņu atspēkošana nav viegls uzdevums. “Es kā indivīds esmu gana bezspēcīgs, lai ātri atmaskotu viltus ziņas. Tomēr mēs katrs izvēlamies kam uzticēties.”

“Var augstprātīgi pateikt, ka tas viss ir izdomājums, bet jāpatur prātā, ka līdz galam mēs neviens neko nezinām.”

“Tas, ko vaicāju skeptiķiem, ir: vai tava pozīcija ir balstīta uz pamatotu informāciju? Vai tu esi gatavs mainīt savu pozīciju pēc tam, kad tiec nostādīts jaunu faktu priekšā,” vaicā mūziķis, kurš ir grupas «Laika Suns» dziedātājs un ģitārists.

“Es prasu, lai man atsūta ārstu un citu speciālistu publikācijas, kurās viņi atmasko šo Covid afēru, provocēju, lai cilvēks mani apgādā ar šīm ziņām.”

“Lai gan daudzi atmaskojumi ir balstīti uz speciālistu publikācijām, bieži vien šo ekspertu reputācija, kā arī vērtējums kolēģu vidū ir neviennozīmīgi.“

“Ir jānoskaidro, kas ir šis ārsts, ko saka viņa kolēģi. Covid-19 gadījumā

lielais vairākums medicīnas personāla visā pasaulē ir vienisprātis, ka slimība ir nopietna un no tās mirst veci cilvēki.”

“Ja tev sāp zobs vai tu dodies pie zobārsta? Vai izlasi internetā kāda ārsta palīga viedokli par to ka zobu sāpes izraisa 5G?” retoriski vaicā mūziķis. “Uz katriem 20 ārstiem ir kāds bļāvējs – pašiem jāsaprot, kam mēs uzticamies.”

Covid-19 viltus ziņu atspēkošana vērtējama kā īpaši svarīga. “5G konspirācijas neietekmē tehnoloģijas tālāku attīstību, bet vīrusa gadījumā tas tieši ietekmē sabiedrības mobilizēšanās spējas un vīrusa lokalizācijas tempus.”

Račinskis, kurš šobrīd izolējas savā dzīvoklī, norādīja, ka cieši seko šim tematam un iesaistās online diskusijās ar cilvēkiem, kuri ikdienā patērē un dalās ar viltu ziņām. Mūziķis gan norāda, ka, viņaprāt, lielajam vairākumam “ir tikpat labi nodomi kā man.”

“Cilvēki, kas dalās ar villtus ziņām, droši vien mēģina teikt patiesību,

arī daudzi man pazīstami cilvēki dzīvo šajā zonā, un ticu, ka viņu motīvs nav ļaunprātīgs,” komentē mūziķis.

Viņš gan uzsvēra, ka pastāv liela atšķirība starp cilvēkiem, kas dalās ar informāciju no šaubīgiem avotiem, un tiem, kas to aktīvi izplata.

“Nedomāju, ka šos cilvēkus var likt vienā kategorijā ar Pļaviņu vai Gobzemu, kuri atklāti manipulē ar sabiedrību.”

Uz jautājumu, kā apkarot manipulatoru izplatītos melus, Račinskis uzsvēra publisku debašu nozīmi.

“Abas puses jānostāda aci pret aci. Vienā – ārsts speciālists, kurš visu mūžu strādājis ar vīrusiem. Otrā – čalis, kurš maisa ūdeni un kurš sevi sauc par vīrusa ekspertu. Un tad šī diskusija jāvērtē bez emocijām.”

“Atliek izvēlēties – vai sekot vairākumam izglītotu ārstu vai dažiem izlēcējiem,

kuru motivācija drīzāk saistīta ar vēlmi paspīdēt, nevis palīdzēt.”

Račinskis pavasarī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kampaņā ierunāja slaveno frāzi "Uz trīs četri, mājas, ziepes, divi metri!" un joprojām iesaka uzticēties oficiālajai valdības izplatītajai informācijai. Viņš gan izprotot to sabiedrības daļu, kas pret valdības paziņojumiem izturas ar skepsi.

“Ziepes sākas tad, kad  saskaramies ar institūcijām kam ir autoritāte, bet redzam, ka viņi visu laiku pieļauj kļūdas. “Tie, kas nevar sakārtot veloinfrastruktūru vai nodokļus, tagad runā par vīrusu? Lai viņi iet ellē ratā”,” situāciju iezīmē Račinskis.

Mūziķis norādīja, ka

zemas uzticības apstākļi ir labvēlīga augsne dažādu harismātisku domas līderu popularitātes pieaugumam,

par spīti tam, ka to paustais ir acīmredzamā pretstatā speciālistu teiktajam.

“Tad uzrodas Gobzems un Pļaviņš, un šie stāsti veļas kā sniega bumba. Tajā brīdi oficiālai autoritātei ir grūti cīnīties ar šiem viedokļiem.”

“Es saprotu, cik efektīvas var būt viltus ziņas. Manuprāt, ir divi veidi, kā uz tām reaģēt. Viens ir pateikt, ka tās ir viltus ziņas, un punkts.”

“Taču, ja esi pilnībā godīgs pret sevi, tad vienīgais veids kā dīlot ar viltus ziņām, ir – kritiski analizēt sevis prezentēto informāciju un pieprasīt to pašu no oponenta.”

“Tos, kuri atsaucas uz konspiratīvajām ziņām, nevar uzrunāt ar ziņu virsrakstiem.

Saprātīgajiem sākumā būtu jāmēģina saprast, kā šī konspiratīvā publika domā un darbojas, un tikai tad iespējams vinnēt viņus atpakaļ.”

Jānis Aišpurs: Mēs visi alkstam vienkāršu izeju

Grupas «The Sound Poets» solists Jānis Aišpurs pievienojās kolēģa teiktajam, norādot, ka esošajos apstākļos ir kritiski svarīgi izvērtēt avotus, no kuriem mēs iegūstam informāciju, kas var neatgriezeniski mainīt mūsu pasaules redzējumu.

Mūziķis pavēstīja, ka izprot vēlmi vērsties pie viltus ziņu izplatītājiem vienkāršu atbilžu meklējumos.

​“Es saprotu tīri cilvēcīgu impulsu ļauties visiem šiem solījumiem, ko piedāvā triku meistari uz ielas stūra, jo mēs visi šajā neparastajā situācijā alkstam kādu vienkāršu izeju.”

Viņš atteicās komentēt Latvijā zināmāko viltus ziņu izplatītāju – Alda Gobzema un Jāņa Pļaviņa – izteikumus, uzsverot, ka viņu vēstījums publiskajā telpā jāvērtē atbildīgajām valsts instancēm.

“Viņu karma par to atbildēs. Laika gaitā varēs spriest, cik ētiska ir šāda rīcība.”

“Es nevaru apgalvot, ka visi mēs, kas domājam racionāli, nekļūdāmies.

Varbūt mēs esam tie, kas dzīvo mucā, un laiks rādīs, ka mistiskā kārtā šiem kungiem ir taisnība,” sprieda Aišpurs.

Mūziķis gan uzsvēra, ka viņš

“ieteiktu cilvēkiem pārbaudīt faktus, pirms tiem notic,

pārbaudīt tos vismaz divos neatkarīgos, savstarpēji nesaistītos avotos.“

 “Mēs visi gribam, lai ātrāk ir labāk, lai viss ir foršāk, lai esam veselāki un lai situācija ir stabilāka. Taču, līdzīgi kā mācību un sasniegumu procesā – nav nekādu šortkatu, ko var nosaukt par veiksmi. Tas ir smags darbs, tas ir laiks, kas ir vajadzīgs, lai kaut ko iemācītos, lai uzbūvētu māju, lai izveidotu karjeru.”

“Līdz ar to nav nekāda pamata ticēt visiem šiem viltus ziņu autoriem un šarlatāniem uz ielas stūra, kas sola gaišāku nākotni un veselību viena klikšķa attālumā.”