Cik īsti liels bija bibliskais Goliāts? (9)

Goliāta lielais augums vairāk ir kā metafora, rakstīts jaunajā pētījumā. Tajā gan nav atklāts, vai citi šī Bībeles stāsta aspekti ir patiesi, piemēram, vai šāda nevienlīdzīga cīņa vispār notika. 

“Mēs necenšamies pārbaudīt šī stāsta patiesumu. Šeit galvenais ir Goliāta garums. No kurienes tas tika ņemts?” komentēja arheologs Džefrijs Čedviks. 

Dažos senajos tekstos rakstīts, ka Goliāts ir četras olektis un vienu sprīdi garš, kas pēc pētnieku aplēsēm ir aptuveni 2,38 metri. Savukārt citos tekstos rakstīts, ka viņš bija sešas olektis un sprīdi garš, kas ir aptuveni 3,46 metri. Tas pavisam noteikti ir visai iespaidīgs augums, ja mēs runājam par īstu cilvēku. Mūsdienās garākais cilvēks bijis Roberts Vadlovs, kurš bija 2,72 metrus garš. 

Tomēr par to, kādas pēc mūsdienu mēriem ir šīs senās olektis un sprīži, pētnieki joprojām diskutē. Visticamāk, šīs mērvienības dažādās antīkās pasaules vietās atšķīrās. Čedviks jau sen nodarbojas ar antīkās arhitektūras vietu pētīšanu Senajā Izraēlā, mērot struktūru paliekas un atzīmējot mērījumus, kas tika bieži lietoti. Viņa pētījums norāda, ka viena olekts šajā reģionā bija vienāda ar 54 centimetriem, bet sprīdis bija vienāds ar 22 centimetriem. 

Čedviks ir daļa no arheologu komandas, kas veic izrakumus Gatā – filistiešu pilsētā, kurā, kā vēstīts Bībelē, uzauga Goliāts. 

Nesen pētnieki pilsētas ziemeļu daļā atrada nocietinājuma mūri. Tas bija celts 10. gadsimtā pirms mūsu ēras, laikā, kad filistieši kontrolēja pilsētu. 

Zinātnes izdevumam “Live Science” Čedviks pastāstīja, ka akmens mūra pamati bija precīzi 2,38 metrus plati (četras olektis un viens sprīdis). Pati siena, iespējams, bija 7 metrus augsta. 

Atklājuma prezentācijā Čedviks stāstīja, ka bibliskie rakstnieki Goliāta augumu varētu būt aizguvuši no pilsētas aizsargmūra platuma. Goliāts ir vienīgā persona Bībelē, kura augums ir precīzi aprakstīts. 

Pieņemot, ka Bībeles autoriem, visticamāk, nebija pieejams Goliāta līķis, rodas jautājums, kur viņi dabūja tik noteiktu Goliāta augumu – četras olektis un sprīdis. 

Ir iespējams, ka tā ir metafora un viņi spēcīgo Goliātu pielīdzina stiprajām pilsētas sienām.