Anna rindas veidošanas principus sāka pētīt pēc tam, kad viņas 2017. gada vasarā dzimušais bērns šogad palika bez vietas pašvaldības dārziņā “Strautiņš”, bet tā paša gada vēlākos mēnešos dzimuši un arī reģistrējušies vēlāk – pie vietas tika. Salīdzinot datus, secinājusi, ka ne viņai vienīgajai vieta dārziņā gājusi secen un rindu iespējams apiet.
“Tas ir ļoti vienkārši. Izglītības speciālists mūsu novadā – tā ir dārziņa vadītāja, nevis izglītības speciālists, jo viņa kārto tās rindas. Vienkārši nozīmē kritērijus tai rindai, nevis tā, kā ir rakstīts saistošajos noteikumos, bet, piemēram, domes protokolā ir rakstīts: uzņemt 17 bērnus, kuriem uz 1.septembri nav trīs gadi. Nu tā nevar,” viņa skaidro. Tādējādi,
neraugoties uz elektronisko rindu, nosakot subjektīvus kritērijus, uzņemamo bērnu sarakstu var pielāgot pēc vajadzības.
Tā palielināts jaunāko uzņemamo bērnu skaits, bet vecākos varēja uzņemt mazāk, kaut arī rindā viņi ir senāk. Piemēram, šogad uzņemti 56 bērni, kas ir jaunāki par Annas bērnu.
Viņa turklāt norāda, ka pašvaldība neizvērtēja un neatbildēja uz viņas jautājumiem pēc būtības. No sarakstes ar pašvaldību, kas aizsākusies jau jūlijā, redzams, ka daļa jautājumu tiešām ignorēti, bet rudenī, atbildot uz domes priekšsēdētājam vaicāto, kāds ir viņa rīcības plāns, izmeklējot bērnu uzņemšanu bērnudārzā, sekoja priekšsēdētāja vietnieka parakstīta atbilde, ka “lietas faktiskos apstākļu noskaidrošana par bērnu uzņemšanu ĀPII iestādē 2020. gadā, ir pašvaldības darba iekšēja procedūra, par kuru privātpersonām nav subjektīvo tiesību pieprasīt pašvaldības skaidrojumu”.