2. Tiek piedāvātas milzīgas atlaides, kas izskatās "pārāk labi, lai būtu patiesība".
3. Vietne pārdod preces, bet nav to oficiālais izplatītājs.
4. Interneta vietne strādā ar kļūdām - nevar atvērt citas lapas saites, nestrādā "pogas".
5. Trūkst kontaktu, vai norādītie kontakti realitātē neeksistē.
6. Saite ir bijusi saistīta ar kiberdrošības uzbrukumiem vai datorvīrusiem. To var noskaidrot dažādos reputācijas pārbaudes rīkos, piemēram, https://www.brightcloud.com/tools/url-ip lookup.php vai https://talosintelligence.com/reputation_center/.
7. Saiti uz interneta veikalu negaidīti atsūta kāds draugs vai paziņa ar tekstu, kas nav raksturīgs ikdienas sarakstei.
8. Nav nekādas papildu informācijas par precēm, trūkst reālu klientu atsauksmju par veikalu citos avotos vai sociālajos tīklos, tas šķiet neuzticams.
9. Nav atrunāti konkrēti interneta veikala noteikumi, piegādes, naudas atmaksas vai citi svarīgi nosacījumi.
"Daudzos gadījumos viltus veikali nav orientēti uz tūlītēju līdzekļu izkrāpšanu - to galvenais uzdevums var būt arī personas un maksājumu kartes datu ievākšana. Ir gadījumi, kad nauda par nesaņemto pirkumu ir atgriezta, taču kartes dati vēl joprojām paliek pie krāpnieka. Lai samazinātu risku, būtu vēlams norēķiniem tiešsaistē izmantot atsevišķu norēķinu karti, kurā pieejama summa tikai nepieciešamo pirkumu veikšanai.
Turklāt ir būtiski regulāri pārbaudīt un kontrolēt sava konta atlikumu un veiktās transakcijas.
Ja rodas aizdomas, ka nauda ir pārskaitīta krāpniekam vai kredītkartes dati ir iesniegti neuzticamam pārdevējam, pēc iespējas ātrāk par to jāziņo bankai un policijai," norāda Luminor bankas informācijas drošības eksperts Pāvels Mickevičs.