"Vēsturiski teju 20% vakcīnu tiek sabojātas nepareizas uzglabāšanas dēļ. Sabojāšanas riski palielinās, ja salīdzinoši īsā laikā ir jāapstrādā liels pieprasījuma apjoms," skaidro Smirnovs.
Viennozīmīgi šo vakcīnu pārvadāšana būs arī lielākais drošības izaicinājums. Piemēram, no pērnā gada 1. novembra līdz šī gada 1. novembrim, Pārvadāto preču aizsardzības asociācija (TAPA), kas pārstāv vairāk nekā pusi no pasaules 25 labākajiem farmācijas uzņēmumiem, ziņoja par 58 incidentiem farmācijas līdzekļu transportēšanā, kur viena incidenta vērtība lēšama ap 189 tūkstošiem eiro, kopsummā sastādot teju 11 miljonus eiro.
Turpretī, Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) ziņojusi, ka, nodrošinot vienu vakcīnas devu pret Covid-19 teju 8 miljardiem iedzīvotāju, tiktu piepildītas astoņi tūkstoši Boeing 747 tipa lidmašīnas. Jāpiebilst, ka vakcīnu loģistikas plūsmu papildinās medicīniskie instrumenti, piemēram, šļirces un vates tamponi, kas arī nepieciešami lielā daudzumā.
"Daļai iedzīvotāju var būt nepieciešama arī otra vakcīnas deva un tas nozīmē loģistikas jaudu papildu palielināšanu. Nozarē pat tiek lietots apzīmējums “militārā precizitāte”, jo šo vakcīnu uzglabāšanai ir augstas prasības. Lai panāktu, ka viss norit bez aizķeršanās, būtiski jau laikus loģistikas ķēdēs apzināt iespējamos “vājos punktus”," saka Smirnovs.
Varētu šķist, ka vakcīnu pārvadājums sākas no vienas lidostas un galamērķis ir ieceļošanas lidosta, taču tā nebūt nav. Transportēšana sākas no ražotnes, un pirmā pietura ir ražotāja izsūtīšanas punkts, kur vakcīnas tiks pārkrautas auto transportā piegādei uz reģionālo sadales punktu vai lidostu.