2000.gados, kad digitālā revolūcija bija tikko sākusies, noskaņojums bija utopisks: internets būs visu demokrātijas ideālu iemiesojums, brīva ideju apmaiņa un visu pasaules zināšanu krātuve. Tomēr 20 gadus vēlāk nevaram ignorēt interneta ēnas puses, kas arvien uzstājīgāk ielaužas mūsu visu ikdienas dzīvē.

Internetu vislabāk pazīst tie, kuri ap mājas interneta pieslēgumu parādīšanās laiku bija pusaudži vai divdesmitgadnieki. Viņi apdzīvoja pirmos čatus un forumus un Sviesta Cibā sāka rakstīt blogus par visu un neko. Angļu valodas zināšanas ļāva apgūt arī globālo interneta kultūru. Pamēģināja, kā tas ir - izvest no pacietības lētticīgāku auditoriju vai pateikt ko provokatīvu, lai paskatītos uz reakciju. Dažiem tā kļuva par virtuālo personību; internets bija viena pasaule, bet IRL (jeb in real life) - pavisam kas cits.

Tagad daudz kas ir mainījies. Gandrīz visa mūsu dzīve - banku norēķini, ienākumu deklarācijas iesniegšana, komunālo pakalpojumu rēķinu apmaksa, kā arī lielākā daļa uzņemtās informācijas par pasauli ir pārcēlusies uz virtuālo vidi. Internetā tagad lielu daļu savas dienas pavada cilvēki, kuri nezina, kas ir mēmes, troļļi un šitpostings. Viņiem paslīdējusi garām 2000.gadu "dzīves skola" par to, ka interneta sabiedriskajās telpās (sociālajos tīklos, forumos, grupās) aiz virtuālās identitātes var slēpties faktiski jebkurš un ar jebkādu motivāciju. Tā var būt prasta garlaicība, bet var arī būt kas daudz drūmāks.

Un starp internetu un IRL vairs nepastāv būtiska atšķirība, vai vismaz ir zaudēta spēja tās nošķirt vienu no otras.