Šobrīd darba dienas tiek pavadītas diezgan vienveidīgi, jo darbs ir mājās, tāpēc brīvdienas gan vērts veltīt ne tikai gājienam uz ledusskapi, bet ārā pie dabas, bez ļaužu masām. Pēdējos mēnešos lielākoties esam devušies īsākos vai garākos pārgājienos dabā, tāpēc šoreiz nolemjam ierasto plānu mainīt un doties uz kādu vietu, kur var baudīt arī vēsturi un arhitektūru.
Aiz loga beidzot iestājusies ziema, termometra stabiņš rāda tikai +1 grādu, tāpēc no ceļojumu ekipējuma kastes tiek izvilkts lielais termoss. Līdzi, kā vienmēr, sasmērējam maizītes, ieliekam kādu augli, un esam gatavi ceļam. Dodamies uz Lindes muižu, precīzāk, uz drupām, kas tur palikušas. Brauciens nav tāls, jo Lindes muižas parks atrodas Ķeguma novada Birzgales pagastā. Novietojot automašīnu bezmaksas stāvvietā pašā Daugavas krastā, uzreiz ievērojam Lindes muižas diženāko arhitektūras veidojumu, kas saglabājies vēl līdz mūsdienām, – Lindes muižas vārtus. Tie ir ne tikai vizuāli iespaidīgi, bet ir arī vieni no greznākajiem vārtiem visā Latvijā. Celti laikā, kad muižu mantoja Georgs Fridrihs fon Pletenbergs. Vārtus būvēja mūrniekmeistars Mēdlers no 1767. gada līdz pat 1772. gadam, un mūsdienās tie atjaunoti no 2011. gada līdz 2017. gadam. Tie bija galvenie iebraucamie vārti muižā, kas arī tagad saglabājuši šo svarīgo uzdevumu – ievest apmeklētājus muižas parkā. Vārti daļēji nokrāsoti vecrozā krāsā, lieliski saplūstot ar baltajiem balsta stabiem un pelēkbrūno skārda jumtu. Aizdomājos, vai vasarā šeit tiek rīkotas daudzas kāzu ceremonijas? Visnotaļ majestātiska vieta ceremonijām un fotosesijām.