Uzņēmumiem atlicis maz laika, lai izvērtētu savus pārrobežu darījumus

Kas ir agresīva nodokļu plānošana?

Pēc agresīvas nodokļu plānošanas definīcijas par tādu uzskatāma situācija, kad nodokļu maksātāji samazina savas nodokļu saistības, izmantojot mehānismus, kuri var būt likumīgi, taču ir pretrunā attiecīgo tiesību aktu nolūkam.

Agresīva nodokļu plānošana ietver nodokļu sistēmas nepilnību un dažādu nodokļu sistēmu neatbilstību izmantošanu. Tā var arī novest pie dubultas nodokļu neuzlikšanas vai atskaitīšanas.

Kāpēc un kādi normatīvie akti to nosaka?

Pēc starptautisku pētnieku aplēsēm, uz ko atsaucas arī Eiropas Komisija, nodokļu apiešana katru gadu rada zaudējumus vairāku miljardu eiro apmērā. Ir aprēķināts, ka ieņēmumu zaudējumi, kas radušies no peļņas novirzīšanas Eiropas Savienības iekšienē̄, veido aptuveni 50 – 70 miljardus eiro.

Lai mazinātu nodokļu ieņēmumu zaudējumus, kā arī novērstu nevienlīdzīgus konkurences apstākļus starp uzņēmumiem, kuriem izdodas izvairīties no tiem piemēroto nodokļu maksāšanas, un citiem uzņēmumiem, kuriem nav pieejamas tādas pašas pārrobežu nodokļu plānošanas iespējas, Eiropas Komisija ir pastiprinājusi cīņu pret agresīvu nodokļu plānošanu.

Pārņemot Padomes 2018. gada 25. maija direktīvu (ES) 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza direktīvu 2011/16/ES – tā saucamo DAC6, ir precizētas likuma “Par nodokļiem un nodevām” normas, papildinot nodokļu maksātāja pienākumus, kas noteikti likuma 15. pantā, ar pienākumu iesniegt VID informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām, kas saistītas ar iespējami agresīvu nodokļu plānošanu, kā arī noteikta atbildība starptautiskās automātiskās informācijas apmaiņas jomā.

Papildus Ministru kabinets ir izdevis noteikumus Nr. 210 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām shēmām” (MK noteikumi), kas nosaka nosacījumus, kuriem iestājoties ir sniedzams ziņojums. Tajos noteikta struktūra un saturs, sniegts ziņojumā lietoto terminu skaidrojums, kā arī tā sagatavošanas un iesniegšanas kārtība.

Tāpat noteikta kārtība, kādā veic automātisko informācijas par ziņojamām pārrobežu shēmām apmaiņu starp Latvijas Republikas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai jebkuru citas valsts vai teritorijas kompetento iestādi, ar ko mūsu kompetentās iestādes noslēgušas starptautiskos līgumus.

Uz ko attiecas jaunais ziņošanas pienākums?

"Jaunais regulējums attiecas vienīgi uz pārrobežu darījumiem vai, kā tie nosaukti tiesību aktos, – shēmām, saistībā ar visiem nodokļiem, izņemot pievienotās vērtības nodokli, muitas nodokli, akcīzes nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Turklāt nodokļu maksātājam pašam būs jāizdara secinājumi, vai par shēmu ir jāziņo vai ne, atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem kritērijiem," saka Beļeviča.

Shēma ir vērtējama no ziņošanas perspektīvas, ja galvenais labums vai viens no galvenajiem labumiem, ko nodokļu maksātājs var pamatoti sagaidīt no shēmas, ir nodokļu priekšrocību gūšana. Būtiski paturēt prātā, ka ar pienākumu ziņot par šādām pārrobežu shēmām primāri ir saistīti starpnieki, tostarp ikviena persona, kura plāno, organizē vai dara pieejamu īstenošanai ziņojamo pārrobežu shēmu vai vada tās īstenošanu.

"Tas nozīmē, ka gadījumā, ja nodokļu maksātāja pārrobežu darījuma plānošanā ir iesaistīts, piemēram,  konsultants, tad tam būs pienākums iesniegt attiecīgu ziņojumu VID," skaidro Beļeviča.

Ne mazāk svarīgs par pašu ziņošanas pienākumu ir periods, uz kuru tas attiecas. Proti, regulējums attieksies arī uz shēmām, kuras radās uzreiz pēc DAC6 stāšanās spēkā, tas ir, pēc 2018. gada 25. jūnija. Tāpēc starpniekiem un nodokļu maksātājiem būs pienākums sniegt nodokļu administrācijai informāciju par ziņojamām shēmām, kuras īstenotas laikposmā no minētā datuma līdz 2020. gada 30. jūnijam.

Kā atpazīt ziņojamo shēmu?

MK noteikumi satur kritērijus, kuri raksturo shēmas, kuru rezultātā, izmantojot dažādu valstu regulējuma atšķirības, nodokļu maksātājs iegūst nodokļu priekšrocības, kādas parasti tieši nav paredzētas attiecīgo valstu regulējumā. Tas attiecas arī uz shēmām, kas nodokļu maksātājam ļauj izvairīties no automātiskas informācijas apmaiņas par finanšu kontiem vai patiesā labuma guvēja norādīšanas.

Galvenā pārrobežu shēmas pazīme jeb “galvenā ieguvuma tests”, kuru var uzskatīt par izturētu, ja var noteikt, ka galvenais vai viens no galvenajiem ieguvumiem (ko, ņemot vērā visus attiecīgos faktus un apstākļus, persona var pamatoti sagaidīt no shēmas), ir nodokļu priekšrocības iegūšana. Tikai tad, ja minētā pazīme ir konstatēta, ir vērtējami citi MK noteikumos minētie kritēriji.

Tomēr, neskatoties uz normatīvajā regulējumā ietverto shēmas definīciju un daudzajām dažādu kategoriju shēmu raksturojošām pazīmēm, atliek vieta diskusijai par galvenā ieguvuma pazīmes noteikšanu, kā arī detalizācijas pakāpi, kādā, piemēram, starpniekiem jāveic izpēte, lai noskaidrotu to, vai konkrētajā gadījumā pastāv ziņojama pārrobežu shēma.

Jautājums par nodokļu priekšrocību izmantošanu kā galveno ieguvumu ir risināts arī pirms jaunā regulējuma stāšanās spēkā. Piemērs tam ir Eiropas Starptautiskajā tiesā (EST) skatītā lieta par "Caldbury Schweppes", kurā tika vērtētas gan uzņēmuma grupas, kurā ietilpa gan Lielbritānijā gan citās dalībvalstīs reģistrēti uzņēmumi, gan citas grupas kompānijas ārpus Eiropas Savienības un to tiesības baudīt nacionālajā likumdošanā noteiktās priekšrocības attiecībā uz meitas uzņēmumu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem.

Divas meitas sabiedrības bija reģistrētas Īrijā ar vienīgo mērķi panākt, lai ienākumiem, kas saistīti ar iekšējām grupas finansēšanas darbībām, varētu piemērot īpašo nodokļu režīmu. Lietā tika analizēts, vai, izturot nacionālajās tiesību normās par kontrolētām ārvalstu sabiedrībām noteikto “motīvu testu”, galvenais mērķis bija nodokļu samazinājums.

"Caldbury Schweppes" lietā EST ir secinājusi, ka sabiedrību dibināšana citās dalībvalstīs, lai izmantotu izdevīgākus tiesību aktus, pati par sevi nav pietiekama, lai atzītu, ka EK līgumā noteiktās brīvības ir izmantotas ļaunprātīgi.

Tādējādi nodokļu maksātāja lēmums par kompānijas reģistrāciju dalībvalstī, kas atšķiras no faktiskā ienākuma gūšanas valsts, ar vienīgo mērķi – fiskālo priekšrocību saņemšanu, neļauj “automātiski” kvalificēt šādu rīcību kā ļaunprātīgu vai agresīvu.

"Šādā gadījumā ir jāveic papildu analīze, kas veicama divos posmos. Pirmais ir uzņēmuma dibināšanas un izvietošanas tiesisko aspektu izvērtēšana, savukārt otrais – to faktoru analīze. Izpētes pamatā ir jautājums, vai analizējamos komponentus var uzskatīt par “tīri mākslīgo struktūru” tiesisko konstrukciju, kas tika plaši piemērota "Cadbury Schweppes" lietā. Tiesa minēto jēdzienu skaidroja kā “struktūru, kam nav nekāda sakara ar saimniecisku realitāti”," saka Beļeviča. 

Kāda būs ietekme uz uzņēmējdarbības vidi?

Pieņemot minēto tiesisko regulējumu, tika prognozēts, ka tam būs pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, jo tādējādi tiekot veicināta konstruktīva sadarbība starp VID un nodokļu maksātājiem, kā arī sasniegts augsts nodokļu saistību labprātīgas izpildes līmenis. Tomēr vienlaicīgi ir palielināts administratīvais slogs tiem nodokļu maksātājiem, kuriem saskaņā ar normatīvo regulējumu noteikts pienākums sniegt ziņojumu, saistībā ar atbilstošas informācijas sagatavošanu un iesniegšanu VID.

Nodokļu administrācija ievāks informāciju par iespējami agresīvām nodokļu plānošanas shēmām, lai veiktu tās apmaiņu ar pārējo ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tādā veidā dodot iespēju tām ātri reaģēt uz agresīvu nodokļu plānošanu. Tas paver arī iespējas nodokļu administrācijai veikt kontroles pasākumus vai arī ierosināt priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem.

Pašreiz nav prognozējams, kā šī informācija tiks izmantota un ko tās apkopošana un apmaiņa ES dalībvalstu līmenī sola nodokļu maksātājiem arī tad, ja tie būs labprātīgi ziņojuši par saviem pārrobežu darījumiem.

Savukārt starpniekiem un konsultantiem, kas plāno, vada vai ir citādi iesaistīti pārrobežu darījuma īstenošanā, vienmēr būs aktuāls jautājums, vai viņu rīcībā ir nonākusi pietiekama informācija par darījumu, lai par to ziņotu nodokļu administrācijai. Tāpat aktuāls jautājums, vai un cik lielā detalizācijas pakāpē nepieciešams veikt izpēti ziņojamas pārrobežu shēmas identificēšanai katrā konkrētajā gadījumā.