Kā "Putina baņķieris" kļuva par otro ietekmīgāko cilvēku Krievijā (19)

Tieši pateicoties tuvajām attiecībām ar Putinu, Kovaļčuks ir viens no kuratoriem divām svarīgām Krievijas dzīves sfērām - iekšpolitikai un masu medijiem. 

Reālā varas pāreja no Borisa Jeļcina pie Vladimira Putina pirms vairāk nekā 20 gadiem ir atšķirīga no oficiālās versijas. 

Līdz šim neviens no to notikumu zināmākajiem dalībniekiem nav publiski atzinis, ka 1999.gadā vasarnīcu kooperatīvā “Ozero” pie Sanktpēterburgas notika divu ļoti ietekmīgu personu grupu tikšanās. 

Pirmā grupa nodeva varu Krievijā otrajai grupai. Pirmajā grupā, kas medijos tika dēvēta par Jeļcina “ģimeni”, ietilpa arī Jeļcina meita Tatjana Djačenko un viņa znots Valentīns Jumaševs. 

Savukārt otro grupu pārstāvēja topošais Krievijas prezidents Putins un vairākas viņam pietuvinātas personas, kas bija viņa partneri kooperatīvā “Ozero”. Starp šiem cilvēkiem bija arī Jurijs Kovaļčuks. 

Kā tagad norāda trīs šīs tikšanās dalībnieki, tās mērķis bija Jeļcinam pietuvināto personu iepazīšanās ar Putinu un viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem. 

Neilgi pēc šīs tikšanās Putins kļuva par Krievijas prezidentu. Savukārt viens no viņa kaimiņiem kooperatīvā “Ozero” faktiski kļuva par viņa “ģimeni” - galveno padomdevēju un prezidenta noslēpumu glabātāju. Šis cilvēks ir Jurijs Kovaļčuks, fizikas un matemātikas zinātņu doktors, vēlākais bankas “Rossija” īpašnieks un mediju magnāts. 

Kā Kovaļčuks kļuva par galveno bankā “Rossija” 

Neskatoties uz milzīgo ietekmi, Kovaļčuks vairās no publiskām aktivitātēm. 

Atšķirībā no, piemēram, oligarhiem un Putina draugiem Arkādija Rotenberga vai Genādija Timčenko, Kovaļčuks nespēlē ar Putinu kopā hokeju. Tāpat viņš nekad nav ieņēmis amatus valsts struktūrās, atšķirībā no citiem Putina draugiem, piemēram, Andreja Fursenko un Vladimira Jakuņina. 

Krievijas televīzijā Kovaļčuks parādījies tikai vienu reizi – tas notika 2014.gadā saistībā ar Krievijai piemērotajām sankcijām par Ukrainai piederošās Krimas okupāciju un aneksiju. Sankcijas tika piemērotas arī bankai “Rossija”. Tomēr Kovaļčuks Kremļa propagandista Dmitrija Kiseļova raidījumā piedalījās nevis kā bankas akcionārs, bet gan kā zinātņu doktors. 

Bankai “Rossija” ir būtiska loma Kovaļčuka un Putina draudzībā. 

Banku “Rossija” 1990.gadā dibināja Ļeņingradas kompartijas funkcionāri. Kad komunistisko partiju pēc PSRS sabrukuma aizliedza, kompartijas nauda tajā palika "karājamies gaisā". 

Visātrāk uz šo situāciju reaģēja divi fiziķi no viena institūta Kovaļčuks un Fursenko, kā arī attiecīgā institūta ārvalstu sakaru nodaļu vadījušais Valsts drošības komitejas (VDK) virsnieks Jakuņins. 

Iegūt kontroli pār banku šiem cilvēkiem nebija viegli, un grupai radās nepieciešamība pēc sakariem pilsētas pašvaldībā. Tajā brīdī Jakuņins atcerējās savu paziņu un bijušo dienesta biedru VDK struktūrās - Putinu, kurš tobrīd bija Sanktpēterburgas vicemērs. Jakuņins iepazīstināja Putinu ar Kovaļčuku, tādējādi aizsākot abu abpusēji izdevīgo sadarbību. 

Deviņdesmito gadu otrajā pusē banka “Rossija” sāka lēnām pārvērsties par “Kovaļčuka banku”. Vispirms no bankas kontrolētāju grupas atdalījās Jakuņins. Viņam ar Kovaļčuku radās domstarpības par piekļuvi Putinam, kurš tobrīd jau bija pārcēlies uz Maskavu un sācis strauju kāpienu pa karjeras kāpnēm. 

Kad 2004.gadā Putins sāka savu otro termiņu Krievijas prezidenta amatā, Kovaļčukam piederēja jau 30,4% “Rossija” akciju, viņam tādējādi kļūstot par lielāko bankas akcionāru. 

Kovaļčuka draudzība ar Putinu nozīmē, ka bankai “Rossija” ir milzīgas priekšrocības. 

Piemēram, daudzviet Krievijā iedzīvotāji savus komunālo pakalpojumu rēķinus maksā tieši ar bankas “Rossija” starpniecību. Kovaļčuka banka par šo pakalpojumu iekasē krietni vien lielāku komisijas maksu nekā citas, kas ļauj bankai tikai no šo rēķinu apkalpošanas gūt iespaidīgus ienākumus. 

“Rossija” veiksmīgās aktivitātes komunālo pakalpojumu rēķinu apkalpošanas tirgū lielā mērā skaidrojamas ar to, ka daļa komunālo pakalpojumu sniedzēju ir pakļauti valsts enerģētikas uzņēmumam “Inter RAO”, ko kopš 2009.gada vada Kovaļčuka dēls Boriss Kovaļčuks. 

Kā Kovaļčuks kļuva par mediju magnātu  

 Viena no Putina režīma ieviestajām izmaiņām Krievijā bija dramatiska valsts kontroles ieviešana pār iepriekš neatkarīgiem medijiem. Sava loma šajā procesā bija arī prezidenta draugam Kovaļčukam. 

2008.gadā tika izveidota mediju holdingkompānija “Nacionaļnaja media grupa” (NMG), kurā tika apvienoti vairāku struktūru mediju aktīvi. Galvenā no šīm struktūrām bija Kovaļčuka kontrolētā “Rossija”. 

NMG pieder kapitāldaļas medijos “REN-TV”, “Pervij kanal", STS, “Pjatij Kanal”, “Life”, 78, “Izvestija” un “Sport-Ekpress”. 

Ar Kovaļčuku saistīti ne tikai mediji, kas ietilpst NMG sastāvā. Par Kovaļčukam pietuvinātiem medijiem uzskatāmi arī aģentūra TASS un laikraksti “Delovoj Peterburg” un “Komsomoļskaja pravda”. Kovaļčuks ar pensiju fonda “Gazfond” starpniecību ir arī viens no mediju uzņēmuma “Gazprom media” akcionāriem. “Gazprom media” kontrolē televīzijas kanālus NTV un TNT, kā arī radiostaciju “Eho Moskvi”. 

Lai prezidentam bunkurā vienam nebūtu skumji 

Kovaļčuka kontrolētie uzņēmumi īstenojuši arī dažādus citus projektus, kas saistīti ar Putina meitām. Savukārt pēc Krimas okupācijas un nacionalizācijas banka “Rossija” ieguva dažādus aktīvus Krimā, kā arī sāka kreditēt dažādu projektu īstenošanu. 

Kādu laiku pēc tam, kad Putins jau bija kļuvis par prezidentu, Kovaļčuks neesot kautrējies pret viņu izturēties familiāri, uzrunāt uz tu un arī publiski viņam iebilst. 

Tomēr laika gaitā Kovaļčuka uzvedība kļuva piezemētāka, bet viņa attiecības ar Putinu – arvien tuvākas. 

“Viņam patīk būt prezidenta tuvumā un dot viņam padomus,” norāda kāda bijušā augsta Krievijas amatpersona, kas pazīstama ar Kovaļčuku. 

Putins katru gadu noteiktu laiku pavada savā rezidencē Sočos. Jau kādu laiku līdzīgi rīkojas arī Kovaļčuks, kura kontrolētajiem uzņēmumiem pieder virkne nekustamo īpašumu Sočos un to apkārtnē. 

Šādi Kovaļčuks rīkojoties, lai izklaidētu prezidentu arī viņa atpūtas brīžos. 

Sočos Kovaļčuks daudz laika pavadījis arī šogad, lai “prezidentam vienam bunkurā nebūtu skumji”, ironizējis kāds prezidenta grafiku pārzinošs informācijas avots.

"Projekt” lūdza saviem sarunu biedriem, ar kuriem materiāla tapšanas laikā kontaktējās izdevuma pārstāvji, novērtēt Kovaļčuka ietekmi. 

Divas augstas amatpersonas, kas strādā bankas “Rossija” kontrolētās struktūrās, Kovaļčuku raksturoja īsi: “Viņš ir ģēnijs.” Tikpat augstās domās viņi ir tikai par vēl vienu citu cilvēku - Vladimiru Putinu.