Kāpēc ManaBalss izlēma nepublicēt iniciatīvu "Par dabiskas ģimenes aizsardzību Satversmē"? (64)

Iesniegumā tiek prasīts Latvijas pamatlikuma – Satversmes – grozījums, tāpēc ManaBalss tā vērtēšanai piesaistīja vairākus konstitucionālos un citus juristus. Jānorāda, ka juristi un citi eksperti ManaBalss un līdz ar to arī iniciatīvu autoriem savus pakalpojumus sniedz 'pro bono' jeb bez maksas un brīvajā laikā, tāpēc sarežģītu priekšlikumu izskatīšana var prasīt zināmu laiku.

Vērtējot iniciatīvu, piesaistītie juristi norāda uz iespēju ManaBalss kā nevalstiskas organizācijas platformai šo iniciatīvu publicēt, kas veicinātu sabiedrības daļas nostājas izpausmi un veselīgu politiskās diskusijas daļu. Tomēr tie arī skaidri iezīmē, ka šāda iniciatīva nebūtu reāli ieviešama Latvijas Republikas likumdošanā.

Pamatojoties publiski pieejamajos ManaBalss iniciatīvu kvalitātes kritērijos un organizācijas darba stratēģijā, kas fokusējas tieši uz praktiski ieviešamām likumdošanas un rīcībpolitikas iniciatīvām, ManaBalss komanda ir nolēmusi attiecīgo iniciatīvas iesniegumu nepublicēt. Par to izvērstāk – šeit tālāk.

Iesūtītā iniciatīva ir jāskata kontekstā ar neseno Satversmes tiesas lēmumu, kas atzīst viendzimuma pāra tiesības uz bērna dzimšanas atvaļinājumu. Praktiski tas nozīmē, ka valstij ir pienākums aizsargāt arī viendzimuma partneru ģimenes, tāpēc ir paredzami grozījumi virknē likumu.

Satversmes tiesas spriedums ir saistošs arī likumdevējam, uzliekot par pienākumu salāgot attiecīgās likumu normas. Tāpēc arī konservatīvi politiķi atzīst, ka pēc šā sprieduma Saeimai ir jāmaina visi likumi, kas patlaban neaizsargā visas ģimenes.

Uz šā informatīvā fona tad ManaBalss arī saņēma gan attiecīgo iesniegumu, gan arī citu pilsoņu interesi par iniciatīvas rosināšanu, lai Latvijā tiesiski nostiprinātu "tradicionālu", "dabisku" un līdzīgi raksturotu ģimeni. Jānorāda, ka Satversmē ir skaidri definēta laulība kā savienība starp vīrieti un sievieti, un par šo definējumu apspriežamajā gadījumā nav runas. Runa ir par ģimeni, kas likumos nav skaidri definēta, un tuvākajā nākotnē šis jautājums ne vien būs politiskajā dienaskārtībā, bet tā izskatīšanā Saeimai saistošs būs arī nesenais Satversmes tiesas spriedums. Ar to ir jārēķinās arī publiskajās diskusijās – šim spriedumam valstī ir augstākā autoritāte.

Proti, ne vien likumdevējs, bet arī jebkurš pilsoņu kopums nevar aicināt pieņemt tādu likumprojektu, kas pārkāpj personu pamattiesības, kas izriet no šā Satversmes tiesas sprieduma. Kā Saeimas, tā jebkura tautas kopuma rīcības brīvība šai gadījumā tiesiski ir ierobežota, un tā nevar būt pretrunā vispārējiem tiesību principiem un pārkāpt personām piešķirtās pamattiesības.

Līdz ar to arī iniciatīvas "Par dabiskas ģimenes aizsardzību Latvijas Republikas Satversmē" aicinājums ir pretrunā Satversmes tiesas sniegtajai Satversmes interpretācijai. Neatkarīgi no eventuāli gūtā sabiedrības atbalsta jebkādā formā – vai tā būtu iniciatīva ManaBalss, vai kā citādi, Latvijā par likumu kļūt tas nevar.

Platformas ManaBalss darba mērķis ir atbalsts leģitīmām likumdošanas un rīcībpolitikas idejām, kas paredzami var tikt īstenotas dzīvē. Šīs idejas mēdz būt arī kontroversiālas, politiski neērtas un savstarpēji izslēdzošas. Tas apstiprina ManaBalss politisko un tēmu neitralitāti – publicētās iniciatīvas ne obligāti sakrīt ar ManaBalss komandas locekļu ieskatiem, un iespēja tiek dota ikvienai kvalitātes kritērijiem atbilstīgai iniciatīvai.

Tomēr ManaBalss mērķis nav radīt kontroversi, bet gan pretēji – dot balsi ikvienai leģitīmai un sabiedriski plaši nozīmīgai idejai, lai noskaidrotu pilsoņu atbalstu tai un šo ideju paredzami paceltu politiskās dienaskārtības līmenī. Būtībā – lai nodrošinātu likumā atrunātās kolektīvo iesniegumu sistēmas efektivitāti. Un šis mērķis tiek noturīgi sasniegts – jau desmito gadu Latvija pārliecinoši ir pirmajā vietā pasaulē ar pilsoņu iniciatīvu efektivitāti. Kopš 2011. gada pēc pilsoņu iniciatīvām ir mainīti 36 likumi, ieskaitot valsts konstitūciju, kas ir globāli unikāls sabiedrības digitālās līdzdalības piemērs.

Jānorāda, ka ManaBalss kā nevalstiskas organizācijas vadītai platformai tiesiski ir arī lielāka rīcības brīvība nekā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) uzturētajai oficiālajai platformai Latvija.lv ar tās publicētajām vēlētāju iniciatīvām. Tomēr tieši platformas ManaBalss un mūsu piesaistīto ekspertu tīkla brīvprātīgi īstenotā kvalitātes kontrole iznākumā ir acīmredzami efektīvāka. Pie šīs praksē pārbaudītās, efektīvās kārtības ManaBalss turēsies arī turpmāk.

Kā tas izriet arī no Augstākās tiesas 2020. gada 2. marta sprieduma Nr. SA-1/2020 par tautas likumdošanas iniciatīvas īstenošanas ietvaros iesniegta likumprojekta satura un kvalitātes prasībām, CVK ir saistoša prasība, lai publicētās iniciatīvas saturs un kvalitāte jau sākotnēji ir tiesiski derīga likumprojektam.

Platformas ManaBalss komanda šo kritēriju ir uzņēmusies brīvprātīgi – lai publicētās idejas būtu leģitīmi apspriežami likumdošanas priekšlikumi. Turklāt citi iniciatīvu kvalitātes kritēriji, piemēram, par atvērtas, demokrātiskas un ilgtspējīgas ekonomikas, pārvaldes un sabiedrības veidošanu, kā arī tikai par konstruktīvu, reāli īstenojamu, konkrētu risinājumu un uzlabojumu publicēšanu, nodrošina vēl efektīvāku iniciatīvu kvalitātes "sietu". Iznākums – Latvijas sabiedrības līdzdalības globāli unikālais sekmīgums – ir pārliecinošs.

Pie šā uzstādījuma ManaBalss paliek arī turpmāk – mūsu platforma nav ne kārtējais viedokļu forums, ne tribīne vārda brīvības izpausmēm. Īstenot vārda brīvību Latvijā visnotaļ pilnvērtīgi var arī citādi – medijos, digitālajos forumos, sapulcēs, mītiņos u.c. To nodrošināt nav ne ManaBalss pienākums, ne griba. Platforma ManaBalss ir paredzami efektīvākais veids, kā leģitīmām pilsoņu idejām par likumdošanas un rīcībpolitikas grozījumiem tikt uzklausītām, politiski izdiskutētām un reāli atbildētām vai nu ar to ieviešanu dzīvē, vai ar argumentētu pamatojumu, kāpēc tas netiek darīts.

Summējot – iniciatīva "Par dabiskas ģimenes aizsardzību Latvijas Republikas Satversmē" ManaBalss platformā netiek publicēta, jo tās ierosinājumi neatbilst ManaBalss iniciatīvu kvalitātes kritēriju 2. un 4. punktam un papildu kritērijiem. Proti, neatbilstība ir saistībā ar Satversmē noteiktajām cilvēku pamattiesībām, sevišķi kā tās ir skaidrotas nesenajā Satversmes tiesas lēmumā, kā arī saistībā ar noteikumu, lai iniciatīva respektē minoritāšu tiesības vienlīdzīgā un tiesiskā sabiedrībā. Tāpat saskaņā ar juristu sniegtajiem atzinumiem iniciatīvas prasība paredzami nav reāli īstenojama.